Pēc iezīmētās administratīvi teritoriālās reformas Rēzeknes pilsētu paredzēts apvienot ar Rēzeknes un Viļānu novadu. Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs uzsver, ka ir jāsakārto ceļu infrastruktūra nokļūšanai līdz novada centram, lai iedzīvotāji šādā apvienībā justu ekonomisko labumu.
“Mēs jau rēķinājām, ka Rēzeknes gadījumā tie var būt apmēram 20 miljoni eiro, lai nodrošinātu piekļuvi līdz vietām, kur lielā vairumā dzīvo cilvēki," sacīja Bartaševičs. "Bez šī nosacījuma nav jēgas arī tam attīstības centram, jo cilvēks nevarēs ātri nokļūt uz centru, lai saņemtu pakalpojumu, un tas nozīmē, ka apvienošanai nav nekādas jēgas."
Savukārt Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs Monvīds Švarcs norādīja, ka reģionos ceļus ir jāsakārto neatkarīgi no administratīvi teritoriālās reformas. Viņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra teikto, ka vienlaikus ar reformu ceļu sakārtošanai valsts varētu atvēlēt 300 miljonus eiro, sauc vien par solījumiem.
“Šobrīd ir tā, ka slimība ir ielaista, ir plaušu karsonis, un tiek piedāvātas iesnu zāles," skepsi pauž Švarcs. "Neatkarīgi no administratīvi teritoriālā iedalījuma ceļu infrastruktūra ir nozīmīgs faktors, lai notiktu ekonomiskā aktivitāte konkrētā teritorijā un te nevajadzētu nekādā gadījumā to saistīt kā savdabīgu nosacījumu, ja būs reforma, būs arī nauda,”
To, ka solījumi nav pildīti arī pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas, piedzīvojis Balvu novads,
tomēr ceļu infrastruktūra ir būtisks nosacījums, lai varētu attīstīties.
“Viennozīmīgi viena no pirmajām lietām ir ceļu tīkls, jo no iepriekšējās reformas tie solījumi, ka pagastu centriem jābūt savienotiem ar novadu centru ar melno segumu... arī Balvu novadā līdz šim vienam pagastam nav,” norāda Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aigars Pušpurs.
Tomēr ceļus ir nepieciešams sakārtot un atruna, ka tam nav līdzekļu, ir vien rādītājs par sliktu saimniekošanu, uzsver Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Švarcs.
“Pirmkārt jādomā par atbalsta sistēmu nevis atsevišķām vietām, atsevišķām programmām, bet [vajadzīga] sistēmiska pieeja, ar kuru tiek nodrošināts valsts atbalsts teritorijām ar mazāku ekonomisko efektivitāti, lai nodrošinātu kaut vai nelielu reģionālo atšķirību dzēšanu Latvijas mērogā. Jo iepriekšējā plānošanas periodā mēs esam dabūjuši, ka šīs atšķirības ir tikai palielinājušās. Te ir kādam jāpasaka "sēdies, divi",” piebilst Švarcs.
Latvijas Pašvaldību savienība un biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs”, aptaujājot pašvaldības par kritiskajiem ceļu posmiem, aicina atbildīgās ministrijas nekavējoties ķerties pie konkrēta plāna izstrādes ceļu infrastruktūras sakārtošanai.
