4. studija

"Neredzamā" stacija: kāpēc vilcieni nepietur Milzkalnē?

4. studija

4. studija

Kas vainojams, ja pēc peldes piemājas dīķī ķermeni klāj niezoši izsitumi?

Latgalē kādā piemājas dīķī konstatē peldētāju niezi izraisošus parazītkāpurus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Kādai ģimenei Latgalē piemājas dīķa tīrīšana no nevēlamiem ūdensaugiem beigusies pavisam nelāgi. Vīrietim, kurš darbus veicis, pēc tiem viss augums klāts pumpām.  Pie vainas  gan nebija ūdensaugi, ne zilaļģes, bet parazitāro tārpu kāpuri, kas izraisa tā dēvēto peldētāja niezi, kas Latvijā pirmo reizi konstatēta pirms pieciem gadiem, noskaidroja LTV raidījums “4. studija”.

Ģimene raidījumam stāstīja, ka diegveidīgais augs ūdenstilpnē pamanīts jau pērn. Un arī tad mēģinājumi no tā atbrīvoties beigušies ar nepatīkamiem izsitumiem.

Šogad vīrietis ūdenī devies apģērbā. Dīķī pavadījis vismaz stundu, tomēr vēlāk secinājis, ka ķermeni vietās, kuras skāris augs, tik un tā klāj dīvaini, nepatīkami kņudoši izsitumi.

Viņš meklējis mediķa palīdzību. Ārsts izrakstījis zāles, secinot, ka radusies alerģiska reakcija, tomēr nav skaidrs, kas to izraisījis.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Bādra raidījumam atzina, ka pēc atsūtītajām bildēm var secināt, ka dīķī izplatījās ūdenītes, kas ir Latvijā bieži sastopamas gan ezeros, gan karjeros, gan arī stāvošos ūdeņos.

“Bet nav nekādas informācijas, ne arī iepriekš zināmi gadījumi, kad šie ūdensaugi kādam cilvēkam būtu kaitīgi. Bet, ja cilvēkam ir izmetušās pumpas pēc atrašanās šajā ūdenstilpnē, iespējams, ir kāds cits izraisītājs,” pieļāva Bārda.

Nacionālā botāniskā dārza vadītājs Andrejs Svilāns savukārt raidījumam pastāstīja, ka “ūdenī ir daudz un dažādi augi, bet no ūdensaugiem, kas izskatās pēc auga, tāda liela izmēra, faktiski tāds īsti alerģisks neviens nav”.

“Tas, kas ir kaitīgs cilvēkam, kas faktiski nav ūdens augs, tās ir zilaļģes, mikroskopiski organismi, kuras sauc arī par ciāna baktērijām, kuras savairojas un, ja mēs ūdens baseinā ieraugām, ka pa ūdens virsu peld tāda zilganzaļa plēvīte vai krastā saskalota zilganzaļa putriņa, tās ir zilaļģes,” stāstīja Svilāns.

Zilaļģes ūdenī var izdalīt toksīnus, kas rada ādas un gļotādu alerģiskās reakcijas. Un tās visvairāk sastopamas tieši stāvošos ūdeņos, tomēr zilaļģu ziedēšanas laiks vēl nav sācies, tāpēc šoreiz tās nebūs radījušas alerģisko reakciju izsitumu veidā.

Veselības inspekcijas speciālisti pēc ādas bojājumu attēlu apskates secināja, ka reakciju izraisīja parazītu tārpu kāpuri.

“Ja peldēšanai tiek izmantota ūdenskrātuve, kur ir lēna ūdens straume vai ūdens ir stāvošs, tie parasti ir dīķi, ezeri, karjeri un, ja ūdenskrātuves tuvumā ir pamanīti ūdens putni, ūdens zīdītāji – bebri, ūdri, ūdens žurkas -, jāpieņem, ka ūdenī varētu būt arī parazitāro tārpu kāpuru klātbūtne, kas cilvēkiem ar jutīgāku ādu var izraisīt peldētāju niezi jeb cerkārija dermatītu,” stāstīja Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vecākā speciāliste Daina Sudraba-Livčāne.

Peldētāju nieze pasaulē ir plaši zināma un Latvijā pirmo reizi konstatēta pirms pieciem gadiem.

Tā saistāma ar klimata pārmaiņām – laika apstākļi kļūst arvien siltāki un līdz ar to savairojas arvien vairāk parazītu, arī ūdeņos. Turklāt inspekcijā uzsver - ūdens var būt arī bez mikrobioloģiska piesārņojuma.

“Tas cikls [parazītam] ir tāds – ūdens putns, ūdens zīdītājs – jāatceras, ka tās ir ne tikai zosis, pīles, gulbji, kaijas, bet tie var būt arī ūdensžurkas, ūdri, bebri, bieži tie ir bebri. Tālāk tie nonāk gliemežos ar izkārnījumiem, un, kad viņš izkļūst no gliemeža, viņš saskaras ar peldētāju,” skaidroja Veselības inspekcijas pārstāve.

Parazītkāpuri ūdenī nav redzami, tie ir mikroskopiski. Sastopoties ar peldētāju, to mērķis ir iekļūt cilvēka ādā, lai attīstītos un vairotos. Šī gan kāpuram ir neiespējamā misija, turklāt tas ātri iet bojā.

Tomēr nereti šādi kāpuru uzbrukumi beidzas ar nepatīkamu alerģiska reakciju, jo īpaši  bērniem un pieaugušajiem ar jutīgu ādu.

“Peldētājam ieteicams uzreiz pēc peldes noslaucīties, jo tie parazitāro tārpu kāpuri cenšas iekļūt organismā, kad ir jau ārpus ūdens. Ūdenī ne. Peldētājs iznāk no ūdens, tad viņi cenšas ieurbties ādā,” skaidroja Veselības inspekcijā.

Pēdējos piecos gados Latvijā peldētāju nieze fiksēta desmit ūdens tilpnēs. Piemēram, Iecavā pēc peldes karjerā un tikšanās ar šo parazīttārpu vairāki bērni nonākuši pat slimnīcā.

“Peldētājam var parādīties izsitumi, sarkanas pūtītes, apmēram pēc 3 – 12 stundām. Var rasties dedzinoša sajūta, nieze, bet parasti tādos gadījumos medicīniskā palīdzība nav nepieciešama. Palīdz parastie pretalerģijas preparāti vai arī kādi nomierinoši ādas losjoni,” stāstīja Daina Sudraba-Livčāne.

Šie parazīttārpi gan nav bīstami nedz cilvēka dzīvībai, nedz arī veselībai.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti