Panorāma

Kā mainīsies iedzīvotāju kredīta ikmēneša maksājumi?

Panorāma

Panorāma

Izspēlē scenārijus, kā rīkoties valsts apdraudējuma situācijā

Latgalē izspēlē scenārijus, kā rīkoties valsts apdraudējuma situācijā

Apmēram 70 reģionālie līderi no publiskā un privātā sektora šodien Latgalē izspēlēja teorētisku valsts apdraudējuma situāciju. Mudinot iesaistīties valsts aizsardzībā vai vismaz atbalstīt tos, kas to dara, Aizsardzības ministrija līdzīgas diskusijas rīko visos reģionos, vēl atsevišķi uzrunājot arī pašvaldību vadītājus. Ko krīzes gadījumā sagaida no valsts, bet ko no vietējiem līderiem?

Drošības izaicinājumu vērtējums un informācija par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) gatavību reaģēt uz apdraudējumiem ir tas, par ko, piektdien, 29. jūlijā, Latgales viedokļu līderiem atgādināja Aizsardzības ministrijas (AM) speciālisti. Tiesa, savs ieguldījums un spēja atpazīt agresora provokācijas jādod arī vietējiem.

"Lai arī visi grib sagaidīt kādu instrukciju, tādas vienotas instrukcijas nav. Ir jāveido tāda gatavības kultūra," skaidroja AM valsts sekretārs Jānis Garisons.

Valsts no pašvaldībām un vietējiem uzņēmējiem krīzes situācijās sagaida atbalstu bruņotajiem spēkiem, piemēram, degvielas, pārtikas apgādē. Tāpat arī – kritisko funkciju nodrošināšanā iedzīvotājiem.

"Jebkurā krīzes vai kara situācijā ir svarīgi, ka iedzīvotāji ir informēti. Un iedzīvotājus vai nu evakuē, vai arī viņi zina, kādā veidā tas notiek. Vai, ja viņi paliek, kā tiek nodrošinātas kritiskās lietas, kā ūdens, elektrība un tamlīdzīgi," piebilda AM valsts sekretārs.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons

Kā viedokļlīderi apzināti arī garīgie līderi. Katoļu garīdznieks vērtēja, ka baznīca mudina būt pilsoniski aktīviem, piemēram, skaidrojot, ka dalība Zemessardzē nav pretrunā ar ticību.

"Mēs darbojamies visu laiku, 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā tieši ar garīgo palīdzību. Un tas ir tas, kas varbūt krīzes situācijās ir ļoti vajadzīgs," vērtēja Rēzeknes–Aglonas diecēzes ģenerālvikārs Staņislavs Prikulis.

Lai gan AM atgādināja, ka Krievija šobrīd ir agresorvalsts, pašvaldību vadītāju vidū rīcība komunikācijā ar abām austrumu kaimiņvalstu pārstāvjiem atšķīrusies. Sadraudzības līgumus starp pašvaldībām lauzusi retā vietvara, taču reāla sadarbība vairs nenotiek.

"Vispār nekādas attieksmes, nekādas komunikācijas, nekas nenotiek. Ne mēs braucam, ne viņi mums zvana, ne lūdz kādos pasākumos piedalīties, ne mēs viņus.

Tas process viss ir izbeidzies," teica Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija).

Tomēr pierobežas iedzīvotāji uz austrumu kaimiņvalstīm brauc, turklāt ne vairs tikai uz Baltkrieviju, kur spēkā bezvīzu režīms, bet kopš jūlija vidus arī uz Krieviju, kur nupat atcelti Covid-19 ierobežojumi ieceļošanai pa sauszemi. Par riskiem tieši pašvaldību amatpersonām atgādinājis arī Valsts drošības dienests.

"Es nedomāju, ka vervēti tiks pašvaldību vadītāji. Tie varētu būt vai nu deputāti, vai, piemēram, efektīvi būtu informācijas tehnoloģiju speciālisti," sprieda Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija).

Pašvaldībās atzina, ka ir saņēmuši instrukcijas, kā rīkoties krīzes situācijās. Latgalē valsts aizsardzības un drošības diskusijas cer turpināt arī augusta beigās gaidāmajā izbraukuma Ministru kabineta sēdē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt