Dienas ziņas

"Ādažu ūdens" izlietotās dūņas izlej nenožogotā teritorijā

Dienas ziņas

Liela interese par latviešu etnogrāfiskajiem cimdiem

Latgales ciems "Ukraina"

Latgalē ir ciems ar nosaukumu «Ukraina»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijā izzūd ciemi, īpaši Latgalē. Kartē tie ir, taču daudzos no tiem vairs nedzīvo neviens iedzīvotājs. Iemesli ir vairāki, bet pats būtiskākais – iedzīvotāji pārceļas uz dzīvi pilsētās vai tuvāk tām. Viens no šādiem izmirušiem ciemiem ir Latgalē ar nosaukumu "Ukraina" . 

Ukraina ir ciems Balvu novadā. Tas tika dibināts aptuveni 1900. gadā un atrodas tālu no citām apdzīvotām vietām. Vēl pirms aptuveni 120 gadiem ciems bija apdzīvots, bet pašlaik tajā nav neviena, arī vienīgā māja stāv tukša.

Vienīgās mājas durvis ir vaļā, taču skats iekštelpās drūms un nepatīkams – haotiski izmētātas drēbes, virtuves piederumi, dažādas citas sadzīves lietas. Ciemu ReTV izrādīja vietējais novadpētnieks Ilgvars Bērziņš. Viņš atklāja, ka ir ļoti maz cilvēku, kuri atceras šī ciema vēsturi.

"Tāds mans redzējums ir, ka tas ciems ir veidojies no malas, jo te ir Vitebskas guberņas Ludzas apriņķa mala. Tur tālāk sākas Vidzeme. Nu, tā varētu būt veidojies, jo nav citas loģikas," stāstīja Bērziņš.

Ukrainas ciema vienīgā palikusī māja
Ukrainas ciema vienīgā palikusī māja

Ciema nosaukums varētu būt izveidojies no krievu valodas "u kraja" jeb "pie malas". Šādi runājot, radās "Ukraina". Ilgvars Bērziņš arī atceras labākus laikus šim ciemam, kad tajā vēl mita iedzīvotāji. 

"Uz priekšu tur bija vairākas mājas. Petrovi tur dzīvoja, bet te Semjonovi. Un te bija pēdējās mājas, kuras te bija palikušas. Bet te ceļš uz Jāņu salu iet. Un te pa tā ceļa malu vēl nu kādos septiņdesmitajos, sešdesmitajos gados tur bija vairākas mājiņas līdz Jāņu salai," stāstīja pētnieks.
 
Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs norādīja – tāda ir Latvijas skaudrā realitāte: mirstība ir lielāka nekā dzimstība; liela daļa laukos dzīvojošo pārcēlušies uz dzīvi pilsētās. Mazie ciemi izmirst, īpaši Latgalē, un, viņaprāt, šis process vēl turpināsies, jo cilvēkiem vienkārši laukos nav, ko darīt. 

"Jo tur pēkšņi meža vidū nevar sākt nodarboties ar lielražošanu, jo tur nebūs ne darbaspēka, ne kvalifikācijas. Es pat teiktu, ka skaļi būtu tos saukt par ciemiem. Nu, tā ir Latgales īpatnība, ka mēs Latgalē visas šīs viensētas, bijušās sādžas, kas izgājušas zemes reformas, un viņas joprojām kā skrajciemi, tā adresācija saglabājas, bet būtībā tās ir viensētas. Latgalē tādu ir simtiem. Tā saucamie ciemi jeb skrajciemi, jeb sādžas, kuros ir pa trīs, četrām mājām. Un tagad ir tikai dažas apdzīvotas. Tā tendence ir tomēr ir raksturīga visai Latvijai," stāstīja Turlajs.

Balvu novada novadpētnieks Bērziņš arī pastāstīja, ka ciemā "Ukraina" vairs nav arī autobusa pietura, jo sabiedriskais transports tur vairs nekursē. Nosaukums ir tikai kartē.

Statistika rāda, ka pēdējā gada laikā Latgalē iedzīvotāju skaits no vairāk nekā 247 tūkstošiem samazinājies par aptuveni 5000.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti