Tikmēr pirmdienas vakarā premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) devies uz Līvāniem, kur tiksies ar 20 pašvaldību vadītājiem. Vairākas Latgales pašvaldības pieņēmušas lēmumu vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu izsludināt novadā ārkārtas situāciju saistībā ar stipro lietavu izraisīto plūdu sekām. Plūdu sakarā pašvaldības lūgs Ministru kabinetu piešķirt finansiālo atbalstu, nepiemērot sankcijas par prasību neizpildi ES finansēto projektu realizācijā. Tāpat tiks lūgts pagarināt zemniekiem kredītu atgriešanas termiņus.
Teju pie pašas Kārsavas robežas, Rītupes krastos piektdien bija applūdusi pludmale un apkārtējie lauki.
Pirmdien ūdens līmenis strauji cēlās un vairāki pirms mēneša pārbūvētā ceļa posmi, kas ved uz Bozovas ciemu, tagad arī ir zem ūdens. Divas blakus esošās saimniecības pilnībā nošķirtas no ārpasaules.
Viena no pilnībā applūdušajām mājām ir “Bārbeles”, kur saimnieko Pēteris Laganovskis. Viņam pieder neliela piemājas saimniecība ar divām govīm, telēm un mājdzīvniekiem. Kungs ir pieradis pie paliem, taču tik daudz ūdens sētā vēl nav bijis.
“Šitik augstu pirmo reizi tik tiešām. Visādi ir bijuši gadījumi, bet tik augstu pirmo reizi (..) Salīdzinot ar pagājušo vakardienas vakaru, šodien ir centimetri 10-12 plus. Re, kur stāv piekabīte, viņai vakar vēl riteņus redzēja, šodien neredz,” salīdzina Laganovskis.
Pirmdien pie Laganovska dodas arī Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests un piedāvā evakuēties. Saimnieks tomēr vairāk raizējas nevis par savu, bet mājsaimniecības likteni un paliek mājās.
“Divas gotiņas un divi teliņi. Vienalga svarīgs ir princips. Nav svarīgi divas govis un divi teliņi vai 22 govis. Vienkārši apjoms lielāks un lielākas problēmas. Re, kur stāv ruļli un aiz kūts ruļļi. Tur ieguldīta nauda, tagad viņi visi applūduši. Pats [premjers Māris] Kučinskis un zemkopības ministrs [Jānis Dūklavs] man apmaksās to?” viņš retoriski jautā.
Par kompensāciju piešķiršanu ne tikai lielo, bet arī mazo piemājas saimniecību īpašniekiem – iestājas Kārsavas novada domes vadītāja Ināra Silicka.
Zaudējumus pilnā apmērā varēs apjaust tad, kad ūdens līmenis sāks kristies, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka cietuši – visi.
“Traģisms ir arī maziem zemniekiem, kuriem ir viena, divas, trīs gotiņas, un siens ir palicis zem ūdens. Protams, ka tas siens jau pēc tam barībai, lopiņiem nebūs derīgs (..) Pilnīgi kapu kopiņas iebrukušas, pieminekļi nokrituši. Pieminekļi salūzuši, traģisms ir visur (..) Ūdens atsedz, atkāpjoties, arvien jaunas un jaunas katastrofas. Te es runāju gan par caurtekām, gan par mūsu ceļiem, kuri ir izskaloti, gan arī par mājām un par mājsaimniecībām, kuras ir guvušas milzīgus zaudējumus. Tagad šodien jau cilvēki nāk pūļiem, raksta par savām sāpēm. Raksta par to, ka noslīkuši ir vistas, ir noslīkuši truši un citi sīkdzīvnieciņi,” norāda Silicka.
“Ja infrastruktūras objekti nav cietuši kā kaimiņu novados, piemēram, Kārsavas novadā, tad lielākās bažas ir par zemniekiem, lauksaimniecības kultūru sējumiem un stādījumiem," Silickai piekrīt Ludzas novada domes vadītājs Edgars Mekšs. "Daudzi zemnieki savu ražu nenovāks. Un arī jautājums par līgumsaistībām, jo graudkopji ir noslēguši līgumus par piegādēm, un viņiem tagad var iestāties noteiktas sankcijas. Arī mūsu novada zemnieki uzstāj, ka ārkārtējā situācija ir jāizsludina, jo kā citādi virzīsies jautājums par kompensācijām,” saka Mekšs.
Jau tikko rimstoties lietavām, Ziemeļlatgales pašvaldībās sāka diskusijas, lai lūgtu valdībai izsludināt ārkārtas stāvokli. Līdz šim tas nav izdarīts un vietējie iedzīvotāji par to – sašutuši, jo dienu no dienas ūdens līmenis laukos un uz ceļiem – turpina augt.
“Vēl trakāk palika! Agrāk nebija mūsu upīte pāri gājusi, tagad pat pāri iet! Šausmīgi! Pavasarī nav tāda brīnuma pat! (..) Te vienkārši nevar iedomāties tādu katastrofu,” saka Kārsavas novada iedzīvotāja Natālija.
Jau mierīgāk ir Malnavā dzīvojošajiem. “Malnavā dzīvojam,” saka malnaviete Agnese. “Mums, paldies Dieviņam, viss kārtībā, bet tiem Kārsavas cilvēkiem un tām mājām, kas te apkārt, ir bēdīgi. Bēdīgi. Palasot to, ka tā nav ārkārtas situācija, man liekas, tas tā diezgan muļķīgi. Kaut kādā Jūrmalā deg riepas privātīpašums, bet te cilvēki – viss slīkst,” saka Agnese.
Savukārt Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka uzsver, ka gan Šņitka, gan Rītupe ir pārplūdusi “līdz tādai pakāpei, ka mēs bijām spiesti jau pat vest cilvēkiem dzeramo ūdeni un maizi”.
Sarunā ar Latvijas Radio raidījumu “Pēcpusdiena” Silicka norādīja, ka šogad dažus laukus, iespējams, vairs nevarēs apkopt. Tik ļoti tie ir pārplūduši. Turklāt tā kā bija vēls pavasaris un lietaina vasara, tad daudzi zemnieki tikai nesen bija sākuši novākt laukus. Ziemāji arī šur tur bija iesēti. Viņa uzsvēra, ka zaudējumi vēl nav aplēsti, tomēr pašvaldība lūgs līdzekļus ceļu sakārtošanai. Silicka norāda, ka iepirkuma procedūrai r jābūt īsākai šajā gadījumā, lai darbus var ātrāk sākt.
Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Maslovskis pauda, ka Ludzas novadā nav tik dramatiskā kā Kārsavā. Tomēr arī Ludzas novadā ir applūdušas lauksaimniecības zemes. Pašvaldībai nodarītie postījumi lēšami 70 000 eiro apmērā, lauksaimniekiem 50 000 līdz 100 000 eiro.
Pirmdienas vakarā sarunas par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu plūdu dēļ notiks Līvānos, kur pašvaldību vadītāji tiksies ar ministru prezidentu un VARAM pārstāvjiem. Ārkārtas stāvokļa izsludināšana pavērtu zemniekiem iespēju atgūt vismaz daļu finansējuma arī no Eiropas Savienības un paātrinātu vairāku citu ar plūdiem saistīto seku novēršanu.
Ziņots, ka augustā Latgalē piedzīvotas ilgstošas un stipras lietavas, kas bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Daudzviet arī applūduši lauki un māju pagrabi. Savukārt upēs ūdens līmenis kāpis par diviem metriem, mazajās upēs gan ūdens kāpums ir beidzies.
Diennakti ilgušās lietavas visplašāk skārušas Latvijas austrumu un ziemeļu daļu. Ziemeļlatgalē pilnībā applūdušas plašas lauku teritorijas un bloķēta satiksme vairākos vietējas un reģiona nozīmes ceļos.
Plūdu radītie zaudējumi lauksaimniekiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro, arī lietavu postīto ceļu sakārtošanai vajadzēs vienu miljonu eiro.
