"Situācija ir ļoti dažāda, daudzveidīga, es gribētu teikt!" tā pedagogu vakcinēšanās aktivitāti Ludzas novadā raksturo Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Inese Romanova. "Vispārizglītojošo skolu pedagogi ir ļoti daudzi jau vakcinējušies. Un lielajās skolās tie ir jau 70–80 procenti, bet vispār, ja es ņemu pedagogus kopā ar profesionālās ievirzes skolām, tad mums ir gandrīz puse – 47,8%, kopā mākslas skola, mūzikas skola, sporta skolas pedagogi, tas tāds ļoti labs skaitlis."
Sporta skolas pedagogi vakcinējušies pat 80%, jo vēlas tikties klātienē ar saviem audzēkņiem un doties uz sacensībām. Taču citādāk uz vakcinēšanos raugās pirmskolas izglītības iestādēs – tur vien 25% pedagogu ir saņēmuši poti.
"Tā attieksme pret to visu nav noraidoša, bet drīzāk nogaidoša, un tas, ka pirmskolas izglītības iestāžu pedagogi ir ļoti daudzi pārslimojuši, tāpēc šobrīd tā vakcinācija, varētu teikt, ir atlikta.
Tie, kas ir vecāka gada gājuma cilvēki, baidās no komplikācijām, citi saka, ka nogaidīsim, bet, kā man teica, man tiešām patika šī frāze, ka attieksme nav noraidoša, bet drīzāk nogaidoša," teica Romanova.
Līdzīgi kā Ludzā, arī Daugavpilī pirmsskolu izglītības iestādēs vakcinēšanās aktivitāte ir krietni zemāka. Daugavpilī pilnu vakcinēšanās kursu izgājuši vien 18% pedagogu, un līdz septembrim plānots, ka būs vakcinējušies 45%. Savukārt skolās pedagogi uz vakcinēšanos raugās drošāk.
"Uz maija beigām 40% skolotāju ir izgājuši pilnu vakcinēšanās kursu, bet 6% no pedagogiem jau saņēmuši vienu vakcinēšanās devu.
Savukārt līdz pirmajam septembrim kopumā plānots, ka vakcinēti būs jau 73% pedagogu, un 27% pedagogu pagaidām dažādu iemelsu dēļ neplāno pieteikties vakcinēties līdz 1. septembrim," stāstīja Daugavpils Izglītības pārvaldes pārstāve Ilona Bohāne.
Kūtrāki ir tehniskie darbinieki, pilnu vakcinēšanās kursu skolās izgājuši tikai 20%, līdz septembrim tādi varētu būt 50%.
"Kas tad ir par iemesliem, kāpēc gan pedagogi, gan skolu tehniskie darbinieki nevēlas vakcinēties? Pārsvarā ir šādi: tas ir ārstu aizliegums dažādu slimību vai negatīvas ietekmes dēļ, vai tas, ka tuvākajā saskarsmes lokā – ģimene, radi, draugi –, ka viņu vidū ir negatīva nostāja pret vakcinēšanos. Tomēr skolu direktori uzskata, ka 74% līdz septembrim jau būs vakcinēti un skolas vide būs tomēr droša," teica Bohāne.
Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis atzīst, ka novada skolās puse pedagogu ir vakcinēti. Daļa, kuri nav vakcinēti, šobrīd nogaida.
"Viss jau atkarīgs, kāda kampaņa ir no valsts puses, kā viņi painformē, kā sniedz informāciju, kā iedrošina, jo piespiest mēs nevienu nedrīkstam.
Bet ir dažādi, ir arī pa kādam pedagogam skeptiķim, ir tādi, kas ir piesardzīgi ir, bet mēs ar skolu runājām, ka lielākā daļa atliek uz augusta mēnesi, tuvāk mācību gada sākumam, jo mēs nevaram zināt, cik tā vakcīna ilgi iedarbojas,
tad loģiski cilvēki grib pavilkt ilgāku laiku būtu droši," sacīja Zagorskis.
Skolas gatavojas un cer, ka jauno mācību gadu varēs uzsākt klātienē. "Cik var... ja viens gads ir puslīdz norakstīts, visi to atzīst, ka tie rezultāti nav tādi un ir maz ticami. Un te arī jārunā par skolēna psiholoģisko veselību," piebilda Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs.
Jautājot Izglītības un zinātnes ministrijā, cik daudz pedagogiem un tehniskajiem darbiniekiem jābūt vakcinētiem, lai skolās varētu mācīties klātienē, norādīja, ka šāds lēmums vēl nav pieņemts. Speciālisti šobrīd pie šiem jautājumiem strādā, un tas tiks risināts kopā ar veselības nozares speciālistiem. Vēl gan nav noteikts, vai būs kāds procentuāls ierobežojums, iespējams, būšot citi risinājumi.
