Latgalē cenšas vietējo zemnieku produkciju vairāk iekļaut skolu ēdienkartē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Cepelīni, dārzeņu ragū, kartupeļi ar siļķi, burkānu salāti - tā ir neliela daļa no Daugavpils 10. vidusskolas ēdienkartes piedāvājuma, kur var manīt vietējo zemnieku pienesumu.

Kā vairumā skolu, te šogad pirmo reizi skolēnu ēdināšana uzticēta privātfirmai, stāsta skolas direktore Valija Salna. „Šogad pirmo gadu ēdināšanu organizē firma. Iepriekšējos gados mums bija sava ēdnīca, un mēs paši organizējām iepirkuma konkursu. Tas tiešām bija konkurss, kur meklējām izdevīgāko piegādātāju,” saka Salna, norādot, ka arī firma priekšroku dodot vietējai produkcijai.

Privātfirmām, pašvaldībām vai skolām, atkarībā no tā, kas organizē iepirkumu, ir iespēja iet vienkāršāko variantu - izvēlēties lētāko piedāvājumu, vai iet sarežģītāku ceļu, kā to jau dara sociālās iestādes - dalīt iepirkumu vairākās lotēs, tādējādi dodot iespēju konkursā startēt arī vietējiem ražotajiem un zemniekiem, stāsta Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins. „Praktiski visās skolās ēdināšanu sniedz uzņēmums (..),” norāda Kucins.

Šobrīd skolu ēdināšanas jomā vismaz puse ir Rīgas jeb lielo bāžu rokās, kas spēj piedāvāt teju visu pieprasījuma klāstu ar cenu pusdienām skolās līdz vienam eiro. Ja zemnieki spētu apvienoties un kooperēties, vietējiem ražotājiem izredzes būtu lielākas, uzsver Kucins. „Daudzās vietējās skoliņās vietējie iepirkumi jau aiziet. Diemžēl ar kooperāciju nav labi (..),” saka Kucins, norādot, ka zemnieki paši varētu vairāk sadarboties.,

Šobrīd lielākoties konkursu noteikumu nav labvēlīgi vietējiem ražotājiem, cerība iruz jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, saka lauku konsultāciju centra Daugavpils nodaļas konsultants Jānis Mozulis.

„(..) Apjomi ir pietiekoši. Viņi var nodrošināt. (..) Taču konkursa uzvarētāju nosaka pēc cenas, pēc zemākas cenas. Drīz spēkā stāsies jaunie Ministru kabineta noteikumi tieši par zaļo iepirkumu, lai atvieglotu iepirkumu vietējiem ražotājiem,” saka Mozulis.

Tomēr Latgales tāpat kā citu pierobežas skolu ēdināšanas jomā pretendentiem konkurence būs lielāka. Piemēram, kaimiņi lietuvieši, kas konkursa nolikuma ziņā, atrodoties dažu desmitu kilometru vai pat vēl mazākā attālumā, var cīkstēties ar pašmāju ražotājiem un pretendēt uz tuvākā piegādātāja statusu, atzīst Kucins. „Mums būs grūti konkurēt ar lietuviešiem. Jo lietuvieši ir tepat tuvumā (..),” saka Kucins.

Ja nosacījumi vietējiem zemniekiem būs labvēlīgi, tad aktuāls jautājums - kā pašus skolēnus pieradināt pie vietējā ražojuma. Tā noteikti ir problēma, atzīst Salna. „Nesen mēs stāvējām ar domes priekšsēdētāja vietnieku un vērojām, kā skolnieki ēd bezmaksas ēdienu. (..) Bija ļoti simpātiskas mājas kotletes ar kartupelīšiem. Brīnumainā kārtā bērni kotletes neēda,” saka Salna, atzīstot, ka cīsiņus viņi gan labprāt ēd.

Daļai skolu ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju konkursi notiks tuvākajā laikā. Tas visu nākamo gadu atkarībā no tā, cik atbildīgi pret šo pasākumu attieksies konkursu rīkotāji un cik atsaucīgi būs paši vietējie zemnieki, visnotaļ atsauksies gan uz piedāvājumu skolu ēdienkartē, gan pienesumu vietējo zemnieku makos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti