Ik rīta darbi saimniecībā Pumpuri, jaunajai zemniecei Intai sākas no 4.30 rītā un rit līdz pat 22 vakarā. Ar bioloģisko saimniecību Inta nodarbojas tikai pirmo gadu, ir pārņemtas vairāk kā 50 hektāru lielas platības no vecāku saimniecības – tiek turētas govis, audzēti dārzeņi, un rezultātā tiks iegūti bioloģiski produkti.
„Šobrīd mēs saražojam visu sev. Nevar paspēt ražot tā, lai varētu no tā pārdot,” saka zemnieku saimniecības „Pumpuri” saimniece Inta Pīzele.
Viņu papildina vēl viena zemniece Lidija Pīzele, kura uzsver atšķirību starp roku darbu un tehniku. „Ir atšķirība, jo vairāk roku darbs. Nevar izmantot tehniku. Nezāļu apkarošana ir smagāka. Miglošana atkrīt,” atzīmē Pīzele.
Latgales laukos bioloģisko saimniecību skaits šobrīd ir aptuveni 500. Piemēram, Vārkavas novadā vien ir 104 saimniecības. Sākoties jaunajam lauku attīstības programmas 2014. - 2020.gada plānošanas periodam, no katra novada nāktu vēl klāt desmitiem, secina lauku konsultanti. Taču šobrīd zemnieki saskaras ar problēmu - nepietiek zemes platību. Nomājot zemi vienmēr pastāv risks, ka zemes īpašnieks nebrīdinot var pārdot zemes platību kādam pircējam vai palielināt nomas naudu.
„Tā ir nedrošība lauksaimniekiem, jo viņiem jāuzņemas saistības uz pieciem gadiem. Ja viņi tās platības sertificē un ja ir jāpārtrauc, tad saņemtā naudiņa ir jāsamaksā atpakaļ. Tur ir tā problēma,” norāda Vārkavas novada lauku attīstības konsultante Ilga Ušacka.
Savukārt Preiļu novada lauku attīstības konsultante Elza Spodra Elste norāda, ka Preiļu novadā varētu būt sešas jaunas bioloģiskās saimniecības.
Kaut arī uzdrošināšanās saimniekot bez ķīmisko vielu lietošanas strauji pieaug, lai prece nonāktu veikalu plauktos, bioloģiskās pārtikas ražošanai ir jāiziet garš sertifikācijas ceļš. Turklāt to papildus izvērtēs veikalu tīkla iepircēji.
Pircēji gan saka, ka pērk pašmājās ražotos produktus. „Cenšos, lai būtu savējie. Pats arī audzēju,” saka Jānis no Preiļiem. Viņam piekrīt Vija no Preiļiem. „Tas ir mūsējais, un tā ir mūsu prece. Mēs pie tās pieturamies,” viņa saka.
