"Tas kritērijs bija vispār 22 izglītojamie visās trīs klasēs kopā. Šobrīd grib pacelt kritēriju līdz 30. Bet tas tāpat ir mazāks skaitlis nekā pārējā Latvijas teritorijā. Beidzot šo sarunu ar ministri Ilgu Šuplinsku un ar IZM darbiniekiem, es pajautāju – nu, tad nav apdraudēta Eiropas pierobežā mūsu vidusskola? Viņi atbildēja, ka no ministrijas puses nav apdraudēta," stāstīja Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns.
Kamēr atsevišķas pašvaldības pēc sarunas prom devās, saņēmušas cerību, tikmēr, piemēram, Kārsavas novada pārstāvjiem nav skaidri nosacījumi, kuras skolas pieskaitāmas pierobežas zonai.
"Kritēriji, kas veltīti Eiropas Savienības ārējās robežas teritorijām, esošajā redakcijā ir drusku nekorekti, es teiktu. Mums novadā ir trīs pagasti, kur ir pierobeža. Mūsu gadījumā tā ir Salnava, kas atbilst pierobežas kritērijiem. 17 kilometri no robežas. Bet Kārsava, kas ir aptuveni 14 kilometrus no robežas, neatbilst pierobežas kritērijiem. Ministrija ir izmantojusi pierobežas terminu kā tādu pierobežas joslu. Sanāk, ja pat pilsēta ir 7 kilometrus no robežas, tā esošajā redakcijā neiet zem tiem kritērijiem," stāstīja Kārsavas novada domes izpilddirektors Toms Vorkalis.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) uzsvēra, ka situāciju izvērtēs.
"Mēs noskaidrosim, vai tie ir tie 6 kilometri kā pierobežas josla, vai tā ir pierobežas zona. Un otrs ir jautājums, kas saistīts ar pirmsskolas izglītības iestādes iekļaušanu vispārizglītojošajā iestādē. Vai tas mainītu vai nemainītu to uzstādījumu par minimālajiem kritērijiem. Tas ir tāds jautājums, kas atkal ir jārēķina un jāskatās," norādīja ministre.
Tāpat Šuplinska atklāja, ka pierobežas kritēriji attieksies tikai uz tām skolām, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas: "Kurzemē un, piemēram, arī Vidzemē man prasa – vai pierobeža ir tikai Eiropas Savienības ārējā robeža. Rucava saka – kāpēc Lietuvu mēs nesaucam par pierobežu? Un savukārt pie Valkas man saka – kāpēc mēs nesaucam to par pierobežu? Tad es saku – nu, laikam ir atšķirība starp Eiropas Savienības un šo, jāsaka, mums draudzīgo Eiropas Savienības valstu robežām."
KONTEKSTS:
Izglītības ministre šā gada pavasarī paziņoja, ka pirms diviem gadiem izstrādātais skolu tīkla reformas plāns ir nepilnīgs. Ministre Ilga Šuplinska sava priekšgājēja Kārļa Šadurska plānu nodēvēja par "mehānisku skolu slēgšanu", to neturpinās, tā vietā piedāvājot alternatīvu skolu tīkla reformu. Bez skolēnu skaita īpašu uzmanību ministre pievērsīšot desmit kvalitātes rādītājiem, to vidū, piemēram, cik veiksmīga skolā ir mācību satura organizēšana, cik laba skolas infrastruktūra un citiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju sanākšanas ar pašvaldību un izglītības iestāžu darbiniekiem bija paredzēts pabeigt līdz oktobra beigām. Pašlaik par atskaites termiņu modeļa "Nauda seko skolēnam" pārskatīšanā izraudzīts februāris.
