Panorāma

Panorāma

Panorāma

Atceras traģēdiju uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas

Latgalē joprojām ne visur redz Latvijas telekanālus

Latgalē baltkrievu TV vieglāk uztvert nekā vietējo; politiķi atkal sola meklēt risinājumus

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) reaģējis uz LTV Ziņu dienesta krievu redakcijas žurnālistisko eksperimentu par to, kādus televīzijas kanālus var bez maksas redzēt Latvijā austrumu pierobežā. Šoreiz kopā ar žurnālistu pētījumos iesaistījās arī centra speciālisti ar saviem mēraparātiem.

LTV žurnālists Daniils Smironvs ar televizoru un antenu pārbaudīja, kādus bezmaksas telekanālus var uztvert Latvijas austrumu pierobežā. Tika konstatēts, ka stabili uztverami ir Krievijas un Baltkrievijas raidītie, arī tādi, kas propagandas dēļ Latvijā aizliegti. Turpretim Latvijas Televīziju ne visur rāda.

Antena horizontāli, un spēcīgs baltkrievu signāls

Krāslavā, skatu laukumiņā virs pilsētas, sākotnējā eksperimentā  signālu noķert neizdevās. Speciālisti saka – tāpēc, ka bijusi nepareizi novietota antena.

“Latvijā visa televīzija tiek raidīta horizontālā polarizācijā. Jūsu antena bija novietota vertikāli. Līdz ar to signāla līmenis, ko tā uztvēra, samazinājās vairāk nekā divas reizes,” skaidroja LVRTC Plānošanas un projektēšanas nodaļas  vadītājs Gunārs Mikučāns.

Un tik tiešām tas nostrādāja. Televizors uztvēra gan latviešu, gan baltkrievu kanālus. Krāslavas centrā žurnālistu televizorā signāls raustījās. Toties telecentra  busiņš ar desmitmetrīgu teleskopisko antenu ņēma stabili. Speciālisti saka – signāla līmenis attiecīgajā augstumā atbilst likuma prasībām.

Nākamā pārbaude notika Piedrujā, kur antena novietota horizontāli, kā speciālisti to lika. Tomēr jau atkal televizors uztvēra tikai Krieviju un Baltkrieviju.  

“Te ir vieta, kur antenai priekšā ir koki, kas signālu vājina. Un otrkārt – šī antena nav domāta uzstādīšanai tālu no televīzijas torņa,” atzina Mikučāns.

Atkal ar telecentra desmit metru garo iekārtu varēja ieraudzīt Latvijas Televīzijas pirmo kanālu. Toties septīto kanālu varēja redzēt tikai ar traucējumiem. LTV lūdza speciālistus izmērīt, cik spēcīgs ir signāls Latvijai un cik – Baltkrievijai, bet priekšlikums neguva atbalstu.

“Varbūt, ka šis raidītājs viņiem  [Baltkrievijai] fiziski ir tuvāk,” pieļāva LVRTC preses sekretāre Vineta Sprugaine.  

Pēc jautājumiem beidzot tomēr signāli tika izmērīti, un izrādījās, ka baltkrievu signāls ir gandrīz uz pusi spēcīgāks.

 “Es pārsvarā skatos “Ren TV” un dažus baltkrievu [kanālus]. Latviešu kanāli kaut kā bija agrāk. Bet tagad pazuduši, viņu nav,” atklāja Piedrujas iedzīvotājs Igors.

Vēl vienā pārbaudes pietura bija kilometru pirms robežas Pāterniekos, tur stabili uztverami Latvijas un baltkrievu kanāli. Bet vietējie saka – ne vienmēr tā ir.

“Ja laiks slikts, tad – viss beidzas. Neko nerāda!”  sacīja Pāternieku iedzīvotājs Viktors.

Nākamā vieta – Indra, tur Latvijas kanāli  normas robežās. Tomēr jau pirmā sastaptā iedzīvotāja žēlojās, ka viņai latviešu kanālus nerāda.

“Cik visādu speciālistu pie manis nav bijis! Sataisa – drusku, drusku parāda. Un tad parādās kvadrātiņi. Un atkal nav. Neko nerāda..” stāstīja Helēna.

“Signāls šeit ir. Vienkārši antena saplīsusi. To vajag nomainīt,” skaidroja LVRTC inženieris Guntars Čoders.

Tomēr arī otrajā eksperimentā secināts – bieži vien baltkrievu signāls ir spēcīgāks par Latvijas, kurš sliktos laika apstākļos nav uztverams, lai kā arī grozītu antenu.

Amatpersonas mainās, problēma paliek

Bet kamēr LTV krievu ziņu dienests skaidroja situāciju Latgalē,  Rīgā, Saeimas namā deputāti nešaubīgi apgalvoja – Latvijas mediju uztveramība mūsu pašu valstī ir nacionālās drošības lieta. Tomēr tās atbalstam deputātu balsu vienmēr ir bijis par maz.

“Pats jautājums par to, vai tas ir jādara, vai nav jādara - jā, tas ir valsts pienākums, lai  cilvēkiem – vai viņi grib, vai viņi negrib –  ir jādod iespēja redzēt sabiedrisko televīziju un tās objektīvās ziņas, kuras mēs tomēr uzskatām par objektīvām,” uzsvēra Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”)

Tagadējais premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) ir atzinis: “Nespēja pierobežā uztvert Latvijas kanālus ir būtisks apdraudējums valstij.”

Bija solīts dažu mēnešu laikā to novērst. Tas bija pateikts pirms sešiem gadiem. 

Kučinskis toreiz bija Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.

Solījumi skanēja arī no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, ko vadīja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), bet Āboltiņa bija Saeimas priekšsēdētāja.

Tagad amatpersonas pamainījušas posteņus. Kučinskis ir premjers. Āboltiņa Saeimā vada Nacionālās drošības komisiju, bet Mūrniece ir Saeimas priekšsēdētāja. Taču problēma – palikusi.

“Nu, tas nevar turpināties! Bet mēs vēlamies arī, lai būtu valdības atbalsts, lai būtu valdības konkrēti piedāvājumi. Jo tas arī prasa naudu. Tas prasa arī finanšu ieguldījumus. Un pie šī jautājuma es negribētu, lai viss apstājas un lai viss atkal atdurtos kārtējo reizi..” tagad sacīja Mūrniece.

Gan Mūrniece, gan Āboltiņa atzina – liela nozīme būs tieši premjera atbalstam.

“Es ļoti ceru, ka Kučinska kungs ļoti labi atceras šo gadījumu, un domāju, ka viņa izpratne un vēlme nodrošināt, lai visiem cilvēkiem būtu iespēja redzēt sabiedrisko televīziju, ir joprojām dzīva,” pauda Āboltiņa.

Savukārt premjers bija ļoti aizņemts un ar sava biroja starpniecību informēja: “Savulaik, kad notika pāreja uz digitālo televīzijas apraidi, bija iecere finansēt dekoderu iegādi visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas kopumā no valsts budžeta prasītu divus miljonus latu”.

Toreiz pret šo ieceri iebilda un neļāva tai realizēties premjerministrs Valdis Dombrovskis (“Vienotība”). Realizējot šo ieceri, katrā Latvijas pašvaldībā būtu uztverami Latvijas televīzijas un radio kanāli. Kopš tā laika situācija tirgū ir radikāli mainījusies – televīzijas operatori saviem klientiem paši nodrošina dekoderus, slēdzot attiecīgus līgumus. Tāpat nav noslēpums, ka Latgales reģionā daudzviet tiek izmantoti no Krievijas ievesti dekoderi, jo tas izmaksā lētāk. Tādējādi dekoderu dalīšana iedzīvotājiem ir nokavēts process, un tas nozīmē, ka ir jāmeklē citi risinājumi, kas pašreizējās valdības laikā noteikti tiks darīts, skaidroja premjera pārstāvji.

Un tiek cerēts, ka tam pietiks arī atbalsta Saeimā.

“Lai būtu vismaz 51 balss “par” un tā nebūtu tikai skaista runāšana, bet būtu arī tad, kad ir jābalso par budžeta piešķiršanu šiem jautājumiem, par apraides nostiprināšanu, lai tad, lai šajā brīdī būtu vismaz 51 balss vai vairākums Saeimā,” cerības pauda Mūrniece.

Taču skaidrs, ka pie balsu meklēšanas varēs ķerties tikai rudenī, jo šobrīd Saeimā jau sācies vasaras pārtraukums starp sesijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti