Novada iedzīvotāji un pašvaldības procesu vērtē neviennozīmīgi un uztraucas, vai tik nelielai teritorijai vajag tik daudz šādu biogāzes ražotņu. Turklāt, ja biogāzes ražošanai tiks izmantota, piemēram, vietējos laukos audzētā kukurūza, kas ir labs pienesums bioprocesā, pastāv bažas, vai apsējot tīrumus un to darot ilgaicīgi, neiznīks produktīvā lauksaimniecības zeme un attiecīgi graudkopība vai piena lopkopība. Joprojām pašvaldībai nav arī skaidrs, kur plānots izmantot biogāzes ražošanas procesā saņemto siltumu.
Par to, ka Daugavpils novadā iecerēta jaunas biogāzes koģenerācijas stacijas būvniecība, liecina izvietotie informatīvie stendi un cita publiskā informācija par šī projekta sabiedriskās apspriešanas sākšanos, stāsta novada domes Būvvaldes vadītāja un galvenā arhitekte Nansija Tamane. Biogāzes koģenerācijas stacijas būvniecība paredzēta pierobežā, nekustamajā īpašumā "Šakališki" Demenes pagastā. Tā ir teritorija blakus esošam lielajam Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas poligonam un vietai, kur savulaik bija nu jau rekultivētā Daugavpils pilsētas izgāztuve.
„Tur blakus notiks sabiedriskā apspriešana. Kā viņi raksta anotācijā, tiks pārstrādāta kukurūza, skābbarība, zaļā masa, ko parvērtīs elektrībā un siltunā," stāsta novada būvvaldes vadītāja.
Būvniecības ierosinātājs ir SIA "Bīstamo atkritumu serviss", kura juridiskā adrese ir Rīgā, Dzirnavu ielā. Pilnvarotā persona Artūrs Veiss telefonintervijā Latvijas Radio apliecina, ka šāds projekts ir iecerēts un plašāku informāciju par to plānots sniegt 12. novembrī, kad Demenes pagastā notiks būvniecības ieceres prezentācijas pasākums.
Publiski pieejamā informācija pagaidām nav īpaši plaša, pašā Demenē vismaz pagasta pārvaldē pirmās atsauksmes vēl no iedzīvotājiem nav saņemtas, stāsta pagasta pārvaldes vadītāja Valentīna Gadzāne, tomēr bažas gan pastāvot:
„Pagaidām neviens neko nesaka, man arī priekšstata nav, bet informācija ir ļoti, ļoti skopa. Bet bažas pastāv – par zemes neauglību tālāk un turpmāk: kukurūzu audzēt 10 gadus vienā vietā... Te nav Krievzemes melnzeme, Latgale ir mālaina..."
Lielākās bažas par biogāzes ražošanai paredzētajām izejvielām - tas ir pirmais, kas satrauc pašvaldību, uzsver arī Daugavpils novada domes izpilddirektore Vanda Kezika, jo tas nav pirmais līdzīgais projekts, ko uzņēmēji vēlas īstenot novada teritorijā.
„Mums jau kādi seši ir interesējušie, un divas stacijas jau darbojas, Intrerese vēl ir, vai mūsu teritorija nebūs pārslogota ar tādām ražotnēm? Zemnieku nostāja nav viennozīmīga. Mēs zemes struktūru mainām ar to... Atkal zemnieki sāks pārdot zemi, nesēs graudus, bet tikai kukurūzu, zemi intensīvi mēslos..." norūpējusies ir Kezika.
Otra lietas, kas nav skaidra un par ko pašvaldībai ir satraukums - kur uzņēmums liks saražoto siltumu:
„Ar elektrību skaidrs – to ražos un pārdos. Bet nav plānu, kā izmantot siltumu – vai celt siltumnīcas, vai pārdot pašvaldībai, bet mājas te tālu, tas būtu dārgi. Ir jautājumi, uz kuriem mums nav atbilžu."
Par to jādomā, jau raugoties uz esošajām biogāzes un koģenerācijas stacijām novada teritorijā.
„Skrudaliena nekur neko nepārdod – sākumā teica, ka tur būs siltumnīcas. Salienā runā, ka būšot koku žāvētava, bet... viss tikai būs," par negatīvo pieredzi saka Vanda Kezika.
Uz visiem neskaidrajiem jautājumiem būs atbildes jau 12. novembrī, vēlreiz uzsver un sola jaunās būvniecības ierosinātājs – SIA "Bīstamo atkritumu serviss". Iedzīvotājiem par plānoto būvi ir iespēja savas atsauksmes paust līdz 26.novembrim, kad noslēgsies sabiedriskā apspriede par šī objekta ieceri. Ja iedzīvotāji sniegs pozitīvu atzinumu, tā novadā būs jau trešā šāda veida biogāzes stacija.
