Lapmežciema kāpu kapu lietā varētu vērsties Satversmes tiesā un Eiropas Komisijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Valdība šonedēļ bez diskusijām akceptēja vides aizstāvju un tiesībsarga asi kritizētos grozījumus Ķemeru nacionālā parka noteikumos, paredzot piejūras mežainajās kāpās Lapmežciemā ierīkot kapsētu. Dabas aizstāvji arvien norāda, ka kapiem vietu var atrast citur, bet par valdības noteikumiem apsver iespēju vērsties Eiropas Komisijā. Savukārt Tiesībsarga birojā nu secināts, ka Engures novads pretēji biroja norādēm nav grozījis prettiesisko teritorijas plānu, tādēļ par to varētu vērsties tiesā.

Pretēji vēl augusta beigās izteiktajām Tieslietu ministrijas iebildēm Ķemeru nacionālā parka noteikumu grozījumus valdība šonedēļ iekļāva A sadaļā, kas nozīmē apstiprināšanu bez debatēm un iebildēm.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šo sauc par kompromisa variantu, kad ar Eiropas direktīvu aizsargāta dabas teritorija nepieciešama praktiskām sabiedrības vajadzībām. Ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola kapu ierīkošanu pielīdzina citiem infrastruktūras objektiem, piemēram, ceļiem vai augstsprieguma līnijām, kam Eiropa aizsargājamas teritorijas izņēmuma kārtā ļaujot upurēt.

“Šeit nav runa par privātu apbūvi. Protams, pēc pašvaldības sniegtās informācijas, viņi vērtējuši dažādus citus variantus un secinājuši, ka reālu alternatīvu nav, ja skatās uz pavadības teritoriju, ņem vērā hidroloģiju un praktiskās iespējas izveidot šos kapus,” saka Ozola. Viņasprāt, iebildes no Eiropas Komisijas puses šajā jautājumā nevarētu būt.

Citās domās aizvien ir Lapmežciemā reģistrētā biedrība “Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm”. Tā izpētījusi, ka, pirmkārt, esošajos novada kapos vietas pietiktu vēl gandrīz 50 gadiem. Savukārt jauniem kapiem mežus var atrast desmit kilometru attālās teritorijās, neizpostot mežaino kāpu viengabalainību.

Turklāt Eiropas direktīvā teikts, ka dabas aizsardzības vārdā attālums cilvēku vajadzībām nevar būt noteicošais, lai izjauktu biotopus.

Biedrības vadītājs Gints Kauniste uzsver, ka par šo gadījumu Zaļo un Zemnieku savienībai un Nacionālajai apvienībai jāuzņemas politiska un cita atbildība, ja sekos Eiropas sankcijas. “Jāpasaka šobrīd vienoti lēmumpieņēmējiem un politiķiem – mēs negrasāmies maksāt sodu, ko, iespējams, valsts būs spiesta maksāt par šo biotopu direktīvas pārkāpumu. Proti, kapsētai tiek paredzētas iznīcināt kāpas un mežu, lai gan pastāv alternatīvas.

Un, protams, mēs izskatām arī iespējas par vēršanos tiesās, lai nodrošinātu šo sabiedrībai nozīmīgo dabas vērtību aizsardzību,” stāsta Kauniste.

Tikmēr Tiesībsarga birojā, kur vēl pērn asi iebilda pret ieceri grozīt Ķemeru parka noteikumus par labu kapu ierīkošanai, tagad secina, ka lietas gaitai īsti nav sekojuši līdzi. Tiesībsargs lika Engures novadam mainīt teritorijas plānu, kurā ar VARAM akceptu pretēji normatīviem kāpās kapi jau iepriekš iezīmēti. Tomēr birojs pēcāk nav sekojis, vai dome plānu labojusi.

Tagad Tiesībsarga biroja eksperts Raimonds Koņuševskis saka – vēl nekas nav zaudēts, jo valdības noteikumus var apstrīdēt Satversmes tiesā: “Protams, punkts vēl nav pielikts. Varam tālāk skatīties – ir jauni notiekumi. Un, ja tur būs iniciatīva no tās organizācijas, mēs varam tālāk vērtēt. Tie ir jauni noteikumi.”

Tikmēr Engures novada pašvaldībā norāda, ka kapus piejūras kāpās varētu ierīkot pēc vairākiem gadiem. Vispirms vairāki nekā sešus hektārus plašā Ķemeru nacionālā parka daļa iegūstama pašvaldības īpašumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti