Laizāne: Valdība vērtēs trešā kanāla izveidi kā vienu no iespējamajiem risinājumiem

Informatīvā kara apstākļos valsts televīzijai neapšaubāmi jāpārdomā jau esošo kanālu satura krievu valodā papildināšana, taču valdības atbalsts trešā kanāla izveidei gaidāms vien tad, ja tas tiks atzīts par vienīgo iespējamo risinājumu, Latvijas Televīzijas raidījumā “Sastrēgumstunda” pauž Saeimas deputāte Inese Laizāne (VL-TB/LNNK)

Viņa uzslavē mēģinājumu uzrunāt to iedzīvotāju daļu, kas atteikušies skatīties valsts televīzijas veidotos kanālus, taču atgādina, ka tieši programmu saturs ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki izvēlas skatīties krievu kanālus.

Tāpat deputāte atgādina, ka, runājot par cieņu pret mazākumtautībām, svarīgi ir neaizmirst to, ka ne visi mazākumtautību pārstāvji Latvijā ir krievi. Ir jādomā par to, vai krievu valoda būs tā valoda, kurā veikt sabiedrības integrāciju.

Atbildot uz jautājumu par valdības atbalstu trešā valsts televīzijas kanāla izveidei, Laizāne pauž, ka, līdz ko projekts nonāks valdībā, tas tiks izskatīts kā viens no iespējamajiem risinājumiem.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants atgādina, ka, pirmkārt, domājot par kanālu krievu valodā, nav jādomā par to kā par otras valsts valodas ieviešanas mēģinājumu, bet gan par komunikāciju valodā, kurā komunicēt vēlas daļa tautas. Otrkārt, nav iespējams piespiest iedzīvotājus lietot medijus valodā, kurā viņi nevēlas runāt. Taču vismaz 75% krievvalodīgo iedzīvotāju šobrīd gūst informāciju ar televīzijas palīdzību. Treškārt, vērtējot situāciju, Dimants aicina ieklausīties mediju praktiķos.

“Kanāls krievu valodā nav pašmērķis. Ir nepieciešama komunikācija krievu valodā un televīzijas kanāls ir veids, kādā to nodrošināt,” pauž LTV informatīvi dokumentālo, ziņu un sporta raidījumu satura redaktore Rita Ruduša.

Treša kanāla veidošanai tiek plānots piesaistīt ne tikai jau aktīvus žurnālistus, bet arī neatkarīgos producentus, kas “ jau stāv rindā, lai veidotu raidījumus krievu valodā”.

“Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnāliste Elita Veidemane ir negatīvi noskaņota, apgalvojot, ka pēc referenduma, kurā nobalsots pret otras valsts valodas ieviešanu, šāda kanāla izveide līdzinās noziegumam.

Rīgas domes “Vienotības” frakcijas vadītāja Sarmīte Ēlerte piekrīt Veidemanei, ka demokrātiskās līdzdalības valoda valstī ir latviešu valoda, taču aicina apdomāt, vai situācijā, ja trešais kanāls netiks izveidots, latviešu valodas kļūs vairāk. Valoda caur šādu kanālu netiek apdraudēta. “Man ienāca prāta salīdzinājums, ka kara laikā informācijas lapiņas kaisa valodā, kuru cilvēki saprot. Informācija ir ierocis hibrīdkarā, un mēs dzīvojam īpašos apstākļos, kas turpināsies pietiekami ilgi, lai būtu laiks rīkoties,” pauž Ēlerte. “Šis nav jautājums par atbalstu medijiem, šis ir jautājums par to, kā stiprināt savu valsti informatīvā kara situācijā,” piebilst Ēlerte.

Savukārt Rīgas domes deputāte Svetlana Savicka (“Saskaņa”) piekrīt tam, ka Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem nepieciešama iespēja saņemt informāciju savā dzimtajā valodā, taču risinājumu viņa saskata jau esošo kanālu satura uzlabošanā.

Savicka lēš, ka nepieciešams palielināt ziņu un analītisko raidījumu skaitu krievu valodā, kā arī veidot raidījumus par Latviju un tās reģioniem, kas ieienteresētu krievu jauniešus apceļot savu valsti.

Ruduša apstiprina, ka šobrīd tiek pārdomāti televīzijas kanālu satura virzieni – tiek domāts gan par ziņu raidījumiem, gan Latvijas jaunatklāšanas raidījumiem, gan raidījumiem bērniem krievu valodā. Viņa atzīst, ka LTV finansējuma ziņā nepārspēt Krievijas televīziju, taču iespējams konkurēt, veidojot vietējiem iedzīvotājam aktuālu televīzijas raidījumu saturu. 

Tāpat LTV raidījumu satura redaktore apgalvo, ka tiek domāts arī par jau esošo televīzijas kanālu un citu mediju platformu attīstību.

Mediju eksperts un RISEBA lektors Aleksandrs Mirļins stāsta, lai pieņemtu galīgo lēmumu par kanāla izveidi, vēl nav izskatītas visas alternatīvas tam, kā novērst draudus informatīvajā telpā. Arī salīdzinot datus par ziņu raidījumu kvantitāti krievu un latviešu valodā, viņš atzīst, ka tiem, kas vēlas gūt informāciju krievu valodā, šāda iespēja pastāv.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 19. marta  sēdē pieņēma lēmumu par “Latvijas Televīzijas” trešās programmas krievu valodā izveidi. NEPLP nolēma atbalstīt LTV trešās programmas izveidi, kuras saturs tiktu veidots krievu valodā un apraides teritorija būtu visa Latvijas teritorija. Vienlaikus paredzēts nodrošināt “reģionālā loga” izveidi, lai reģionāli un vietēji veidotu saturu rādīšanai Latgales iedzīvotājiem.

Par līdzekļu piešķiršanu Latvijas Televīzijas trešajam kanālam un Latvijas Radio studijas izveidi Latgalē valdība lems rudenī. Tiesa, līdzīgi kā mediju starpā, arī politiķu vidū dalās domas par to, kurš līdzekļu izlietošanas veids būtu pareizākais.

Tāpat zināms, ka LTV trešo programmu krievu valodā veidos sadarbībā ar Igauniju. Arī plānotās kanāla izmaksas ir līdzīgas kaimiņvalsts aprēķinātajām. Koncepcija apstiprināšanai padomē varētu tikt iesniegta tuvākajās nedēļās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt