Viņa, kā arī citi Saeimas deputāti, viesojušies divu dienu vizītē Latgalē, kur tikās ar vairāku pašvaldību vadītājiem, lai runātu par Latvijas mediju pieejamību, kā arī Krievijas informatīvās telpas ietekmi.
Laizāne pauda, ka, ļoti iespējams, Latvijas mediju telpas nostiprināšana ir finansiāls jautājums, jo nepieciešams pastiprināt raidītājus. Tajā pašā laikā vietējie norādījuši, ka nacionālajos medijos nav viņu problēmu atspoguļojuma.
Latvijas Radio Latgales multimediālās studijas izveidotājs Dzintris Kolāts bilda, ka 1.jūlijā varētu skanēt pirmie radio raidījumi, kas būs paredzēti tieši Latgales iedzīvotājiem. Raidījumi un pārraides skanēs trīs valodās: latviešu, latgaļu un krievu. Viņš izteica pārliecība, ka jau gara acīm redz, kā raidījuma vadītāji atraktīvā un piesaistošā veidā spēs runāt par aktualitātēm, ko pasniegt Latgales cilvēkiem.
Latvijas - Krievijas pierobežā dzīvojošajiem vienmēr ir bijusi iespēja skatīties gan Latvijas, gan kaimiņzemes Krievijas televīziju, signāla dēļ Krievijas pārraides ir redzamas pat labāk, norāda Latgales reģionālā televīzija. Tomēr kopš brīža, kad Latvijā Televīzija raida virszemes apraidē, daļai iedzīvotāju pašmāju programmu klāsts ir zudis.
„Latvijai [Latvijas medijiem] ir jāpērk dekoderi. Dārgi. Antenu uzliku uz Krieviju, un ir Krievija, Baltkrievija, Ukraina (..) Visu skatos, ko rāda Krievijā par Ukrainu, Ukrainā par Krieviju. Par Latviju neko neskatāmies. Nav,” stāsta Pjotrs.
Tas iedzīvotājus īpaši nesatrauc. Viņi meklē pārraides, kas veidotas krievu valodā. Piemēram, Ludzas novada Istras pagastā aptuveni 85% ir krievvalodīgie.
Nereti rodas sajūta, ka pierobežā iedzīvotāji dzīvo atrauti no Latvijas. Istrā iedzīvotāji, tiekoties ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, sūdzējās par mobilo telefonu sakariem, interneta pārklājumu un televīzijas un radio raidīšanas kvalitāti.
Lai gan par situāciju ar informācijas pieejamību pierobežā ir runāts neskaitāmas reizes, uzzinātais klātienē deputātus pārsteidza. „Man ir kauns,” bija pirmais, ko teica Inese Laizāne.
To, ka jau sen bija nepieciešams kaut ko darīt, atzīst arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, kurai pārsteigumus vizīte pierobežā gan neradīja. „Ja mēs neveidosim paši savus stiprus saturus, neveicināsim mūsu mediju attīstību, tad mēs šo valsti pazaudēsim. Tas ir pats galvenais, kas ir jārisina - jāstiprina reģionālie mediji, jāstiprina nacionālie mediji, jādara viss, lai būtu labi kvalitatīvi saturi, kas spētu ieinteresēt visas mērķauditorijas,” pauda Līdaka.
Istras pagastā iedzīvotāji atzīst, ka viņi labprāt gūtu informāciju no Latvijas plašsaziņas līdzekļiem, vien informācijai būtu jābūt krievu valodā. To, ka pēc deputātu vizītes situācija mainīsies, Istrā negaida. „Gribētos jau šeit kaut ko paskatīties, bet nekas – pārdzīvosim,” nosaka Jeļena. Savukārt Pjotrs domā, ka politiķi uz Latgali atbraukuši vēlēšanu dēļ.
„Stipri par vēlu, es piekrītu,” atzīstot, ka vizīte ir novēlota, saka Laizāne. „Bet man jāsaka, ka politiķi ir ļoti vieglprātīgi pret šo jautājumu izturējušies,” viņa sacīja.
Tiekoties ar iedzīvotājiem un pašvaldību pārstāvjiem, izskanēja ieteikums veikt aptauju, lai iegūtu precīzu informāciju par to, ko cilvēki skatās un klausās un kāds tam ir iemesls, jo tikai tad būs skaidrība, kā uzrunāt pierobežas iedzīvotājus ar Latvijā veidoto saturu.
