Lietuvas Šauļu pilsēta vēlētos piesaistīt savai lidostai ienesīgās NATO nemilitārās kravas, kas šobrīd ceļo caur Rīgu, vēsta izdevums "Šiauliu kraštas". Taču šo ieceri aizkavē būtisks apstāklis - Šauļu lidosta nav savienota ar dzelzceļu.
Trūkst gandrīz septiņus kilometrus gara sliežu posma, kas savienotu lidostu ar dzelzceļu, - savulaik tas noārdīts un joprojām nav atjaunots. Izbūvējot šo atzaru, kravas varētu viegli nogādāt tālāk uz Klaipēdas ostu.
Ceturtdien ar pilsētas un lidostas vadību tiksies ārlietu ministra vietnieka Ēvalda Ignataviča vadīta darba grupa, kas izstrādā priekšlikumus par Afganistānā izvietoto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) operācijām paredzētu nemilitāro kravu tranzītu caur Lietuvu.
"Darba grupa izveidota, lai pārliecinātu NATO, ka šīs kravas vislabāk transportēt caur Lietuvu. Savukārt Šauļiem jāpārliecina darba grupa," norādījis pilsētas mērs Justīns Sartausks.
Atjaunot izārdīto dzelzceļa posmu Šauļu stratēģiskās attīstības plānā bijis paredzēts jau 2010.-2011.gadā, taču pietrūcis naudas. Tagad projektu paredzēts apvienot ar loģistikas centra būvi, izdevumam pastāstījusi Šauļu pašvaldības Investīciju un attīstības nodaļas vadītāja Aiste Žalevičiene.
"Lietuvai ir svarīgi pārņemt Rīgas kravu plūsmu, jo tā būtu ļoti liela nauda pilsētai un Šauļu lidostai," viņa piebildusi.
Jau izstrādāti tehniskie projekti, sagatavotas būvatļaujas. Satiksmes ministrija piešķīrusi finansējumu 50 miljonu litu (10 miljonu latu) apmērā no Eiropas Savienības struktūrfondiem, bet pašvaldība grib lūgt, lai tās paredzamā dalība tiktu samazināta, lai gan atzīst, ka dažus miljonus nāksies sameklēt pašai.
Kā uzskata Šauļu lidostas vadītājs Roms Mikšis, NATO kravas pilsētai un lidostai dotu ne tikai ekonomisko labumu, bet arī lielāku publicitāti. "Var iedomāties (..), ka par to runātu "Euronews" vai CNN ziņās. Par mums uzzinātu visa pasaule," viņš spriedis.
Savukārt finansiālais izdevīgums būtu atkarīgs no pārkrauto kravu apjoma un no tā, cik drīz izdotos izbūvēt trūkstošo dzelzceļa atzaru.
Šobrīd caur Šauļu lidostu tiek transportētas tikai Lietuvas misijas kravas, bet līdz ar sliežu ceļa izbūvi varētu cerēt arī uz citu NATO valstu, tostarp ASV misiju kravām.
Domājams, ka to apjoms īpaši pieaugs tad, kad NATO spēki beigs savu misiju un būs jāizved no Afganistānas, lēsis pilsētas mērs. Pēc viņa teiktā, Lietuva šo ieguvumu justu ilgu laiku.
"Būtu jāmeklē starptautisks operators, kas pārvaldītu arī Šauļu industriālo parku un loģistikas centru. Kad beigsies misijas Afganistānā, operatori varēs gādāt par citu starptautisko kravu piesaisti," izteicies Sartausks.
Kā skaidrojis darba grupas loceklis, Klaipēdas valsts jūras ostas mārketinga direktors Artūras Drungils, NATO savu kravu transportēšanai no Afganistānas izraudzījusies Rīgu, kur lidosta un jūras osta atrodas tikpat kā līdzās.
Potenciālā Šauļu konkurente ir arī Palangas lidosta, kas atrodas diezgan netālu no Klaipēdas ostas. "Taču Palangas lidostā skrejceļš nav tik labs, un dzelzceļa vispār nav. Šauļu lidostas skrejceļi ir labākie Baltijas valstīs," uzsvēris pilsētas mērs.
Ja Lietuvai izdosies pierādīt, ka NATO kravas vislabāk būtu transportēt caur Šauļiem, jau pavasarī sāktos dzelzceļa atzara izbūve, kas varētu ilgt aptuveni pusgadu.
"Būtu grēks, ja Lietuva un Šauļi neizmantotu tik labu iespēju," sacījusi Žalevičiene.