Igaunijas valsts drošības sistēmas vājākais posms ir tās dienvidu kaimiņš Latvija, kas nav spējīga ne patstāvīgi aizsargāt sevi, ne iesaistīties starptautiskā sadarbībā, laikrakstā "Postimees" apgalvo Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra eksperts Kārels Kāss.
"Drošības ziņā Latvija ir tukšums," uzskata Kāss.
Viņš paskaidroja, ka trīs Baltijas valstis ģeopolitiskā ziņā veido savdabīgu pussalu, kuru ar Rietumeiropu savieno šaura zemes strēle uz Lietuvas-Polijas robežas, blakus smagi bruņotajam Krievijas Kaļiņingradas apgabalam. Latvijas Aizsardzības spēku galēji zema potenciāla dēļ Igaunijai militāra konflikta gadījumā neizbēgami jābūt gatavai aizstāvēt arī savu dienvidu robežu ar Latviju, uzskata Kāss.
Viņš atzīmēja, ka Latvijas sauszemes spēki sastāv no diviem bataljoniem ar aptuveni 1000 karavīriem, kas var tikt papildināti ar 700 karavīriem no citām bruņoto spēku struktūrām. Igaunijas rīcībā jebkurā brīdī ir 5000 līdz 6000 karavīru, no kuriem gandrīz 3000 ir profesionāli karavīri. Militāra konflikta gadījumā Latvijas Aizsardzības spēki var tikt palielināti līdz 12 tūkstošiem cilvēku, papildinot tos ar 10 tūkstošiem zemessargu, bet Igaunijas Aizsardzības spēki šādā gadījumā var nodrošināt 40 tūkstošus apbruņotu cilvēku.
Latvijas Aizsardzības spēki galvenokārt ir viegli bruņoti kājnieki ar automātiem, ložmetējiem un mīnmetējiem. Latvijai praktiski nav bruņumašīnu, prettanku ieroču, artilērijas un pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Igaunija iegulda vairāk līdzekļu aizsardzībai nekā Latvija ne vien relatīvos, bet arī absolūtos skaitļos. Saskaņā ar oficiāliem datiem Igaunijas ieguldītie līdzekļi aizsardzībā pēdējos divos gados bijuši par 40 līdz 50% lielāki nekā Latvijai.
Iestājoties NATO, Latvija atteicās no obligātā karadienesta un sāka pāriet uz profesionālu armiju, paļaujoties uz starptautisku sadarbību un mazskaitlīgākiem, bet rīcībspējīgākiem aizsardzības spēkiem. Igaunijas karavīri Afganistānā piedalās karadarbībā, bet Latvijas karavīri tikai apmāca afgāņu spēkus.
Kad Baltijas valstis plānoja dot ieguldījumu NATO Reaģēšanas spēku (NRF) izveidošanā un izveidot vienotu bataljonu šajos spēkos, Latvija atteicās piedalīties līdzekļu trūkuma dēļ. Lietuvā bāzētās NATO iznīcinātājlidmašīnas drīz varēs nolaisties arī Emari aviobāzē Igaunijā, bet Latvijā nav tām piemērota militāra lidlauka.
"Patiesībā NATO ir piešķīrusi Latvijai līdzekļus, lai tā varētu uzbūvēt savu lidlauku. Nezinu, kāpēc viņi to nav izdarījuši," laikrakstam "Postimees" paziņoja vārdā nenosaukta Igaunijas amatpersona.
