“Ar šo dienu “Kurzemnieks” uzsāk savu gaitu. Viņš stājas līdzšinējā “Kuldīgas Vēstneša” vietā un strādās tādā pašā garā kā viņa priekštecis,” šādi vārdi lasāmi 1910. gada 10. decembrī iznākušā pirmā laikraksta “Kurzemnieks” titullapā.
Te ir vairākas rubrikas, piemēram, “Kuldīgas ziņas”, “Ārzemes”, “Tieslietu nodaļa”. No jaunāko ziņu rubrikas uzzinām, ka šai gadā Astrahaņā nomiruši 5 zirgi, pie kuriem bija novērojamas plaušu mēra zīmes, bet Kopenhāgenā bijušajam tieslietu ministram piespriesti 8 gadi pārlabošanas mājā blēdību dēļ par 15 miljoniem kronu.
Kuldīgas novada muzeja krājuma glabātāja Indra Orehova stāsta, ka “tās aktualitātes ir tās pašas kā mūsdienās, tieši par tā laika notikumiem, kas cilvēkiem nepieciešams, tās pašas reklāmas, sludinājumi”.
Tā kā šis ir laikraksta “Kurzemnieks” 110. jubilejas gads, sadarbībā ar Kuldīgas novada muzeju izveidota izstāde “Drukātais vārds: Kuldīgas preses vēsture”.
Tajā apskatāmas arī vecākas avīzes vācu valodā un cita latviešu prese, tomēr laiku laikiem cauri izdevies izdzīvot “Kurzemniekam”.
Ar vairākiem pārtraukumiem tas iznāca līdz 1945. gadam, pēc tam to nosauca par “Padomju Kuldīgu”, vēlāk “Padomju Dzimteni”, līdz savu nosaukumu avīze atkal atguva 1989. gadā.
Bijušie darbinieki dalījās atmiņās. Tā Andris Grīnbergs, laikraksta darbinieks no 1962.-1969. gadam, atcerējās, ka pats meklējis ziņas, rakstījis, fotografējis un braucis pie cilvēkiem.
“Tas trakākais, ka bija jābrauc ar motociklu, pa atkalu, brauc pa grāvjiem, ar zilumiem apdauzīts, nokāpj - paiet nevar no aukstuma,” atceras Andris Grīnbergs.
Arī šobrīd reģionālie laikraksti ir daudzu izaicinājumu priekšā. Viens no tiem - digitālais laikmets un interneta vide, kur ziņa nonāk daudz ātrāk nekā laikrakstā, un cilvēki priekšroku vairs nedod papīra formātam.
Laikraksta “Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece atzīst, ka “līdz ar to jādomā par satura maiņu, tas ir vairāk analītiskāks, vairāk kaut kas tāds, ko nevar internetā izlasīt; taču tas, ka vietējais žurnālists vienmēr Kuldīgā būs vajadzīgs, tas ir fakts, jo neviens no Rīgas nebrauks intervēt cilvēku, rakstīt par vietējām problēmām”.
Izstādē var ielūkoties laikraksta darbinieku darba gaitās, ikdienas atgadījumos un svētku svinēšanas brīžos, kā arī noskatīties informatīvi dokumentālo filmu „110 gadi 23 minūtēs”.
