Laikraksts: «KPV LV» Rīgas mēra amatam varētu virzīt Nemiro, JKP cenšoties pierunāt Linkaitu

Partijas "KPV LV" saraksta līderis Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās varētu būt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, raksta "Latvijas Avīze".

Nemiro sacījis, ka "KPV LV" savus saraksta līderus varētu nosaukt 29.jūnijā. Kad pirmo reizi tika izziņotas vēlēšanas Rīgā, Nemiro vēl strādāja valdībā, partijai tolaik nebija saraksta līdera un tika paziņots, ka tā nepiedalīsies vēlēšanās.

"Mēs ejam ar lielām ambīcijām un uz uzvaru," tagad izteicies Nemiro.

Ap to pašu laiku skaidrībā par savu komandu Rīgas domes vēlēšanās cerot nonākt arī Jaunā konservatīvā partija (JKP), raksta laikraksts, pēc kura neoficiālajām ziņām, abas partijas nejūtoties gatavas vēlēšanām Rīgā un esot apsvērušas iespēju "bloķēt" vēlēšanu izsludināšanu, kas paredzēta 7.jūlijā. Tas būtu iespējams, jo Saeimas darba kārtībā būtu grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā.

JKP vadība tagad izskatot vairākas iespējas par startu Rīgas domes vēlēšanās, jo pēc Jutas Strīķes aiziešanas mūžībā tās Rīgas mēra amata kandidāts Juris Jurašs Saeimā pārņēma frakcijas un Juridiskās komisijas vadību.

Konkrētu informāciju par kandidātu sarakstu JKP nav sniegusi, bet Jurašs apgalvojis, ka šobrīd nekas neesot mainījies un viņš esot Rīgas mēra kandidāts. Jurašs gan vairs neesot bijis tik pārliecināts, ka vēlas kandidēt Rīgā, taču viņš rīkošoties tā, kā "partijai būs nepieciešams".

Kā raksta laikraksts, neoficiālā informācija liecinot, ka JKP vadība vēloties pierunāt Rīgā kandidēt satiksmes ministru Tāli Linkaitu.

Viņš gan paziņojis, ka neesot plānojis kandidēt Rīgas domes vēlēšanās, ko JKP vadība arī neesot piedāvājusi.

Linkaits arī tviterī noliedzis, ka viņu mēģinātu pierunāt kļūt Rīgas mēra amata kandidātu.

Atlaistās Rīgas domes JKP frakcijas vadītājs Jānis Ozols atzinis, ka skaidrības par vēlēšanām vēl nav. "Mēs visi trinamies starta gaidās. Es arī esmu neziņā, ko lems valde," sacījis Ozols.

KONTEKSTS:

Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un  nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.

CVK bija nolēmusi izsludināt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 25. aprīlī, kad visā Latvijā paredzēta Lielā talka. Līdz ar tiesas spriedumu šis datums ir mainīts.

Savukārt marta vidū, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija cerībā ierobežot vīrusa "Covid-19" izplatību, vairāki politiskie spēki – Jaunā konservatīvā partija un Zaļo un zemnieku savienība – aicināja apsvērt Rīgas domes vēlēšanu pārcelšanu. Tāpat vairākas partijas apturēja savu vēlēšanu kampaņu, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti