Tukuma novada domes opozīcijas deputāti iesniedza prasību pārskatīt lēmumu par zemes izsoli. Sākotnēji izskanēja informācija, ka tā ir zemes nomas tiesību izsole, bet izrādās – tā ir zemes atsavināšanas izsole. Šonedēļ paredzētā izsole tika atcelta, norādot uz negatīvu publicitāti.
“Neatkarīgās Tukuma Ziņas” vēstīja par domes deputātu aizdomām par uzņēmuma spējām īstenot ieceri par rūpnīcu. Pastāv aizdomas, ka ukraiņu investora nemaz neesot. Pieprasījumu saistībā ar rūpnīcas būvi iesniedzis cits uzņēmums, kuru dibinājis ieceres attīstītājs Arnis Veinbergs, bet ukraiņu investors par to nemaz neesot domājis, atsaucoties uz deputātu pausto, pastāstīja Plaude.
Tāpat uzņēmumam, kas saskaņā ar nodomu protokolu apņēmies divu gadu laikā veikt ieguldījumus, pamatkapitāls ir 3000 eiro.
“Tās ir pirmās aizdomas, kas radušās, ka nav ne pamatkapitāla, ne tās iespējas, un ka patiesībā uzņēmums ir maldinājis deputātus un sabiedrību, ka viņam ir lielā investora aizmugure,” sacīja Plaude.
Tāpat laikraksts pievērsis uzmanību izsludinātās zemes izsoles cenai, kas esot zema. 90 hektāru zemes novērtējums bija par 69 tūkstošiem eiro, bet izsolē pirmā cena bija iecerēta 70 tūkstoši eiro ar soli 100 eiro. Turklāt izsoles nosacījumi esot bijuši pieskaņoti vienam pretendentam, jo prasīts divu gadu laikā uzbūvēt rūpniecisko objektu un nodrošināt uzņēmumā 150 jaunas darbavietas. Izsolei gan pieteicās vēl divi pretendenti.
Plaude norādīja, ka zemes gabalu cenas tuvējā apkārtnē ir aptuveni četras, piecas reizes augstākas. Dome komisija gan konkrēto zemes gabalu novērtēja kā nevērtīgu īpašumu, kurā iespējama tikai rūpnieciskā darbība. Taču izrādījās – tur ir teju 4000 tūkstošu tonnu grants iegulas. Agrākie mērījumi liecinot, ka tur varētu būt arī dolomīta ieguves vieta.
“Līdz ar to parādījās doma, ka uzņēmēja interese nav vis būvēt olu uzņēmumu, bet divu gadu laikā, kas tam ir dots objekta būvniecībai, patiesībā izmantot iegulu ieguvei,” sacīja Plaude.
Dome gan bija paredzējusi – ja uzņēmums neuzbūvē solīto ēku un tajā nesāk strādāt, tad pašvaldībai pastāv iespēja atpirkt šo īpašumu par 65% no noteiktās vērtības.
Laikraksta redaktore arī norādīja, ka domes deputāti esot braukuši pie iedzīvotājiem, kuru tuvumā būtu rūpnīca, un aicināja viņus neiebilst pret izsoli un rūpnīcu. Tā novadā esot neierasta prakse.
Nu pēc paustajām bažām deputāti lēmuši, ka domes īpašumu nodaļai jāveic zemes novērtējums. Tikmēr opozīcijas deputāti vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
KONTEKSTS:
Ukrainas investoru uzņēmums “OvoStar” iepriekš bija plānojis olu ražošanas cehu būvēt Valkas novadā. Izrādījās, ka sākotnēji piemeklētā vieta uz pašvaldības zemes rūpnīcai tomēr neder, jo līdz ar vēju nepatīkama smaka būtu traucējusi vietējiem iedzīvotajiem. Ņemot vērā prasības pēc attīstītas infrastruktūras, putnu fermai tika piemeklēta cita vieta novadā, uz valsts zemes. Pret to kategoriski iebilst zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība).
Vēlāk izskanēja ziņas, ka ukraiņu uzņēmēji plāno olu rūpnīcu 11 kilometrus no Tukuma, Jaunsātu karjerā uz pašvaldības zemes.
Savukārt septembrī Ogres novada pašvaldības deputāti ārkārtas sēdē atbalstījuši ukraiņu investoru ieceri veidot olu ražotni ar trīs līdz sešiem miljoniem dējējvistu.
