Viņasprāt, jaunieši pārsvarā izvēlas vieglāko ceļu un, zinot, ka eksāmens ķīmijā nav obligāts, šo priekšmetu padziļināti nemācās. Dūrēja-Dombrovska piebilda, ka kā obligātu varētu noteikt arī fizikas eksāmenu. Asociāciju galvenokārt satraucot tas, ka jaunieši nepūlas apgūt eksaktās zinātnes.
Asociācijas izpilddirektore, runājot ar skolotājiem, uzzinājusi, ka
no 30 bērniem klasē aptuveni seši būs apdāvināti un vēl sešus varēs "pievilkt" eksaktajām zinātnēm.
"Tie ir 40% no klases. Ar tādu sadalījumu mēs būtu apmierināti," teica Dūrēja-Dombrovska.
Viņa piebilda, ka pašlaik ķīmijas un fizikas eksāmenus kārto no 500 līdz 700 cilvēkiem. Tā kā augstskolās ir pieejamas vairāk nekā 4000 vietas, eksāmenu kārtotāji aizpildīs tikai vienu ceturtdaļu.
Pret obligāto ķīmijas eksāmenu iebilda bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, norādot, ka drīzumā plānots ieviest jauno kompetencēs balstīto izglītības modeli, kurā tiek uzsvērts, ka bērnu ir jāizglīto procesā, nevis draudot ar eksāmenu. Viņa aicināja koncentrēties uz reformu.
Arī Valsts izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks teica, ka jaunajā modelī vidusskolā paredzēta specializācija, kur jaunieši varēs izvēlēties apgūt eksaktās zinātnes daudz intensīvāk. Viņaprāt, eksāmens ir tikai maza daļa no izglītības. Tāpat arī eksāmenus ķīmijā un fizikā kārtojošo skaits esot palielinājies, kaut arī bērnu skaits skolās sarūk. Šogad ķīmijas eksāmenu kārtojuši 800, bet fizikas 1500 jauniešu.
Dūrējai-Dombrovskai piekrita Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka obligātu eksāmenu nevajadzētu, ja bērniem tiek veicināta interese par eksaktajiem priekšmetiem un "eksāmens būtu tikai kā fotogrāfija". Endziņš norādīja, ka par izglītības reformu tiek diskutēts, bet dzīve iet uz priekšu, tādēļ pauda atbalstu obligātam eksāmenam ķīmijā.
