Lai izvairītos no «pēkšņām neskaidrībām», plāno atlikt Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos 

Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos plānots atlikt līdz nākamā gada vidum - pirmdien, 25.novembrī, pēc koalīcijas partiju veidojošās Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Kariņš skaidroja, ka līdz šim, veicot dekodifikācijas procesu, grozīti vairāk nekā 90 likumi, taču vēl aptuveni 20 likumi ir izskatīšanas procesā.

"Mēs vēlamies gan to, lai process noslēgtos, gan arī to, lai nebūtu neskaidrības sabiedrībā un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku vidū. Lai janvāra sākumā nebūtu pēkšņu neskaidrību, plānojam ierosināt, ka likums stātos spēkā nevis 1.janvārī, bet sešus mēnešus vēlāk," teica premjers.

Otrdien, 26.novembrī, valdība atbalstīja Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz 2020. gada 1.jūlijam.

KONTEKSTS:

Saeimā pērn tika pieņemts Administratīvās atbildības likums, ar kura spēkā stāšanos paredzētas būtiskas izmaiņas administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanā. Līdz ar likuma stāšanos spēkā paredzēts sākt piemērot arī nozaru likumos noteiktos administratīvos sodus. Tas arī nozīmē, ka tajā brīdī spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.

Pusotru mēnesi pirms jaunā Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās LTV raidījums "de facto" vēstīja, ka nav pieņemti vairāki desmiti nepieciešamo likumu, kā arī nav testēta IT sistēma, kas nepieciešama izmaiņu ieviešanai.

Kā atgādināja raidījums, ja līdz šim visi sodi bija ierakstīti Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tad turpmāk tie būs jāmeklē katras konkrētās nozares likumā. Piemēram, autovadītājiem sodi par pārkāpumiem būs ierakstīti jau Ceļu satiksmes likumā. Lai gan par šiem pārkāpumiem visbiežāk piemēro sodus, attiecīgie grozījumi vēl nemaz nav pieņemti. Tāpat kā sodi vēl vairākos desmitos likumu, kas gaida savu kārtu Saeimā.

Trešdaļa no tiem ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildībā. 

Pusotru mēnesi pirms pārmaiņām līdz galam nav pabeigta un testi nav veikti arī elektroniskajai platformai (Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma - APAS), kurā būs jāstrādā ar administratīvajiem pārkāpumiem. Tās izveidei Iekšlietu ministrija no iekšējiem resursiem novirzījusi vairāk nekā divus miljonus eiro. Taču ministrija uzsver, ka sistēmu nevar pilnībā pabeigt un notestēt, kamēr nav pieņemti tādi nozīmīgāki likumi kā, piemēram, ceļu satiksmes, kas ietver lielu daļu ikdienā piemēroto sodu.

Iekšlietu ministrija jau vairākkārt gan valdību, gan Saeimu aicinājusi atlikt likuma spēkā stāšanās laiku - par pusgadu vai gadu, uzskatot, ka pretējā gadījumā gadu mijā iestāsies haoss.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti