Aktuāli

Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš par KNAB priekšnieka meklēšanu

Aktuāli

Komentārs. Artjoms Konohovs par Eiropas līderu tikšanos Maltā

Lai Eiropas naudas tēriņiem būtu jēga, kanalizācijai liks pieslēgties obligāti

Lai Eiropas naudas tēriņiem būtu jēga, kanalizācijai liks pieslēgties obligāti

Mārupes novads ir viena no pašvaldībām, kas gatavojas kārtējiem ūdenssaimniecības attīstības darbiem, piesaistot Kohēzijas fonda miljonus. Taču atšķirībā no citām pašvaldībām Mārupe noteikusi, ka pie jaunajiem ūdensvadiem un kanalizācijas tīkliem būs jāpieslēdzas obligāti. Tuvāko mēnešu laikā šādas prasības plāno noteikt arī virkne citu pašvaldību, jo Eiropas Komisija atšķirībā no iepriekšējiem plānošanas periodiem šoreiz grib, lai pieslēgšanās kanalizācijai un ūdensvadiem ir ne tikai iespēja, bet arī īstenota dabā.

Mārupē klientus brīdina jau būvprojekta izstrādes laikā

Mārupes novada dome gatavojas sākt īstenot projekta «Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība» ceturto kārtu, kurā cer uz Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu. Vairāk nekā 12 miljonus eiro vērtie plāni paredz izbūvēt jaunus sadzīves kanalizācijas tīklus teju 60 kilometru garumā, gandrīz astoņus kilometrus ūdensvadu un vēl 22 kilometrus maģistrālo ūdensapgādes tīklu ārpus ES projekta, ja dome tam atradīs naudu.

Lai jauno infrastruktūru arī lietotu, dome noteikusi, ka visiem no jauna ceļamo īpašumu saimniekiem pie tās jāpieslēdzas obligāti, stāsta Mārupes Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere: «Tas attiecas tikai uz jaunajiem apbūves gabaliem – visiem, kas dzīvo maģistrālo kanalizācijas vadu izbūves teritorijās, ir pienākums pieslēgties centralizētajai kanalizācijai. Manuprāt, tas ir tikai normāli, turklāt visi potenciālie klienti jau ir brīdināti būvprojekta izstrādes laikā.»

Cik mājsaimniecību tas skars, pašlaik esot grūti rēķināt, bet

pēc projekta īstenošanas 98 procentiem Mārupes novada ciemu iedzīvotājiem būšot iespēja atteikties no kanalizācijas bedres.

Saistošie noteikumi ar obligātu prasību pieslēgties tīkliem speciāli izstrādāti, lai īstenotu Kohēzijas fonda projektu. To realizēs līdz 2021. gadam, skaidro Attīstības nodaļas vadītāja Krēmere.

Ja nenodrošinās noteikto pieslēgumu skaitu, ES var likt atmaksāt finansējumu

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa zina stāstīt, ka ir vēl virkne pašvaldību, kas strādā pie līdzīgiem nosacījumiem, lai jaunie mājokļi tiktu pievienoti centralizētajai sistēmai. «Pašvaldības obligāto pieslēgumu plāno teritorijās, kas noteiktas kā ciemati, kur centralizētā ūdensapgāde būs. Ja tu ej un būvvaldē skaņo savu projektu, tad jau zini – tavs objekts būs jāpieslēdz,» saka Peipiņa.

Mārupes aplēses, pilnībā sedzot pieslēgumus dažādu sociāli mazāk aizsargātu grupu iedzīvotājiem, liecina, ka kanalizācijas aizvads no mājas līdz ielai izmaksā no 500 līdz 2500 eiro. Un Ivita Peipiņa no Pašvaldību savienības par problēmu sauc faktu, ka

iepriekšējos plānošanas periodos par Eiropas un savu naudu pašvaldības daudzviet izbūvējušas ūdenssaimniecības tīklus, bet mājsaimniecības tiem nepieslēdzas.

«Tas it sevišķi attiecas uz pagājušā plānošanas perioda lielajām investīcijām – tā pašvaldībās ir problēma, jo ieguldīta gan investīciju nauda, gan savs līdzfinansējums. Pastāv piecu un desmit gadu projektu uzraudzības cikli, un viens no rezultatīvajiem rādītājiem, kas jāsasniedz, bija noteikts pieslēgumu skaits. Ja pašvaldība to nenodrošina, var rasties situācija, kad liks atmaksāt šo naudu,» pieļauj Peipiņa, kā otru problēmu minot faktu, ka dārgāk par pakalpojumu jāmaksā pārējiem, kas centralizētajām sistēmām pieslēgušies.

Iztērēti 500 miljoni, bet infrastruktūru izmanto tikai puse

2007. - 2013. gada plānošanas periodā investīcijas ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai – aptuveni 500,92 miljoni eiro, tajā skaitā ES līdzfinansējums ir 441,99 miljoni eiro.

 

Projektu īstenošanas rezultātā izveidota jauna infrastruktūra, kurai iespēja pieslēgties:

  • pie centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem nodrošināta 103 745 iedzīvotājiem, 
  • pie centralizētajiem notekūdeņu tīkliem 139 907 iedzīvotājiem visā Latvijā.

 

Līdz 30.06.2016. kopumā pie centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem, kas izbūvēti ar ES fondu atbalstu, pieslēgušies 52% jeb 53 946 iedzīvotāji un centralizētajiem notekūdeņu tīkliem – 49% jeb 68 523 iedzīvotāji.

 

Avots: VARAM

Peipiņa arī akcentē, ka Latvijā pašvaldībām nav ļauts finansēt privātu mājsaimniecību pieslēgumus pie ūdensvada vai kanalizācijas sistēmas. Taču viņa zina teikt, ka Igaunija tādu iespēju atradusi. Taču par to neko nezina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere: «Es nevaru atbildēt, kādēļ Igaunija to var. Taču mēs esam ar Eiropas Komisiju saskaņojuši to, cik tālu drīkst ieguldīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Tādi norādījumi ir bijuši no Eiropas Komisijas – par to, par ko viņi ir gatavi naudu maksāt.»

Ministrijas dati rāda, ka

pie jaunajiem tīkliem pieslēdzas tikai puse no tiem, kam tāda iespēja radīta. Taču infrastruktūrai iztērēts jau pusmiljards eiro.

Tādēļ Eiropas Komisija šoreiz noteikusi obligāto pieslēgšanos nākamajā plānošanas periodā, lai pašvaldības naudu vispār dabūtu.

Jaunajā Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā stingrākas prasības būs arī kanalizācijas bedru uzturēšanai. Pašvaldībām šo jomu būs tiesības kontrolēt, turklāt turpmāk tām būs jāizveido saraksts ar uzņēmējiem, kas drīkst tvertņu saturu izvest. Tādējādi pakalpojumi būs pieejami tikai legāli, bet tas nozīmē arī būtisku asenizācijas pakalpojumu sadārdzinājumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti