Rīta intervija

Deputāts Agešins: Budžeta veidošanā joprojām ir daudz neskaidrību

Rīta intervija

Aija Barča par tiesībsarga vēstuli un nabadzības risku valstī

IIEA pārstāve Ilona Dreimane par bērnu ēdināšanas normu pārskatīšanu

Lai bērni ēstu skolu ēdienu – ēdinātāji mudina pārskatīt ēdienkarti

Pašreizējās stingrās normas, kas nosaka, cik daudz un tieši kādus produktus ar kādu uzturvērtību drīkst iekļaut valsts un pašvaldību apmaksātajā skolu un bērnudārzu ēdienkartē, ne tikai neļauj piedāvāt, piemēram, veģetāros ēdienus, bet nereti piespiež celt galdā ēdienus, kurus bērni ēd nelabprāt, tāpēc normas vajadzētu pārskatīt, intervijā Latvijas Radio pauda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas (IIEA) pārstāve Ilona Dreimane.

Dreimane atzina, ka pašlaik apmaksātajās pusdienās piedāvāt veģetāro uzturu nevar, jo normatīvie akti paredz nedēļā iekļaut ēdienos noteiktu gaļas daudzumu katram bērnam.

Ikšķiles Brīvā skola par šo jautājumu pat tiesājas ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), lai panāktu, ka skolā atļauj pasniegt veģetāras pusdienas. Skolas vadība ir pārliecināta, ka ir jāļauj skolēniem ēst arī veģetāri, un patiesībā to dara jau vairākus gadus, tikmēr ierēdņi jau paspējuši skolu par veģetārajām pusdienām sodīt.

Dreimane intervijā Latvijas Radio sacīja, ka izmaiņas normatīvos ir nepieciešamas, jo ir jāiet līdzi laikam. Lai gan šobrīd par veģetārajiem ēdieniem interese nav milzīga, tomēr tā ir, un skolu ēdināšanas uzņēmumi jau ar to rēķinās, veidojot brīvās izvēles ēdienkartes skolēniem.

Mūsdienās veģetāro uzturu izvēlas aizvien vairāk, un jābūt gudram, lai nodrošinātu pilnvērtīgu šādu saturu.  

Dreimane skaidroja, ka, iespējams, normatīvos nevajadzētu iekļaut konkrēto produktu daudzumus, bet citus uztura veidošanas principus. Pašreiz, piemēram, prasīts gan kaloriju daudzums, gan noteikto uzturvielu daudzums, gan produkti. Bet, piemēram, ja pusdienās otrajā ēdienā ir gaļa, tad biezpienu saldajā vairs nevar iekļaut, jo olbaltumvielu būs par daudz.

Un dažreiz, lai nodrošinātu šīs normas, varbūt ieliek tādu ēdienu, ko bērni nelabprāt ēd, atzina Dreimane.

 Viņa arī atgādināja, ka pusdienu izmaksas nav pārskatītas vairākus gadus un uz vienu bērnu tie ir 1,42 eiro, par kuriem jānodrošina ne tikai produktu iegāde, bet arī elektrības rēķinu apmaksa, darbinieku algas un arī citas izmaksas, kas dažādās pašvaldībās atšķiras, piemēram, telpu noma vai apkures rēķini.

Tikmēr pārtikas produktiem cenas pieaug, un ir grūti iekļauties šajos griestos, tāpēc zināmā mērā šis bizness pat ir apdraudēts, atzina Dreimane.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti