Lāčplēša dienu atzīmē bez tradicionālajiem svinīgajiem pasākumiem, bet ne mazāk sirsnīgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Šogad Lāčplēša diena Covid-19  ierobežojumu dēļ notiek bez  tradicionālajiem svinīgajiem pasākumiem, bet ne mazāk  sirsnīgi. Lai arī cilvēki aicināti palikt mājās, bez burzmas un steigas Rīgā, Brāļu kapos pie Mātes Latvijas tēla, un daudzās citās karavīru piemiņas vietās visā Latvijā nogūla ziedi un sveces.  

Rīgā klusināti atzīmē Lāčplēša dienu

Rīgā Lāčplēša dienas pasākumi trešdien, 11. novembrī, kā ierasts, sākās ar dievkalpojumu. Taču atšķirībā no citām reizēm pirmo reizi svētbrīdis notika Doma baznīcas dārzā un uz to aicināti tikai daži bruņoto spēku un sabiedroto pārstāvji.

Brāļu kapos pie Mātes Latvijas tēla valsts augstākās amatpersonas nolika ziedus ar 15 minūšu intervālu.

Lāčplēša dienas pievakarē ap plkst.18 pie Rīgas pils mūra ir nolikts liels skaits iedegtu svecīšu.

Situāciju uzrauga policijas darbinieki.

Atšķirībā no citiem gadiem 11. novembra krastmala šogad Lāčplēša dienas vakarā satiksmei nav slēgta.

Kā novēroja aģentūra LETA, mazliet vairāk cilvēku Lāčplēša dienas pievakarē sastopami pie Brīvības pieminekļa, kura pakājē arī tiek liktas svecītes, godinot Latvijas Brīvības cīņas un uzvaru pār Bermonta armiju.

Pirmās dokumentētās ziņas par svecīšu iedegšanas tradīciju Brāļu kapos Lāčplēša dienā, 11. novembrī, ir atrodamas Latvijas presē trīsdesmito gadu otrajā pusē, LTV Lāčplēša dienas ziņu specizlaidumā pastāstīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieks Mārtiņš Vāveris.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš savukārt uzsvēra, ka tūkstoši svecīšu ir tas veids, kā mēs varam godināt un pieminēt karavīrus. Un, lai gan šoreiz Covid-19  ierobežojumu dēļ tradicionālie Lāčplēša dienas pasākumi nenotiek un cilvēkus aicina atturēties no publisko pasākumu apmeklēšanas, pati svarīgākā svecīte ir mūsu sirdīs, un no tā, cik spilgti mēs to iedegsim un cik pozitīvi skatīsimies, un veiksmīgi veiksim savus uzdevumus, būs atkarīga mūsu valsts labklājība, attīstība, pauda Kalniņš.  

Viņš sacīja, ka šobrīd varoņi ir visi pilsoņi, kas ir Latvijā un dara svarīgāko, cildeno darbu.

Bet skautu vienības priekšnieks Nils Klints LTV atzina, ka neatkarības cīņas bija ļoti smagas un sarežģītas, un diemžēl tajās piedalījās daudz bērnu un jauniešu.

“Aicinu [mūsdienu] jauniešus uz šo laiku paskatīties ar citām acīm,” teica Klints, norādot, ka bieži vien kareivjiem nebija pat apavu, taču bija ticība savai valstij.

Pēc viņa teiktā, jauniešus var ieinteresēt par vēsturiskajiem notikumiem, tikai jāatrod veids, kā to darīt. Visvairāk var ieinteresēt personīgas lietas, un jauniešiem mēdz iedegties acis, kad sāk stāstīt par Brīvības cīņām.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kapelāne Estere Tumoviča LTV klāstīja, ka šajā tumšajā laikā stiprinājums esam mēs paši. “Mēs esam gaisma šajā tumsā,” sacīja NBS kapelāne. Viņasprāt, vissvarīgākā loma jebkura dzīvē ir ģimenei – ja tā ir stipra, esam pašpietiekami un veseli. Latvijā ģimenes institūts ir jāstiprina, un par to būtu jārunā vairāk.

Brāļu kapos Mātes Latvijas tēlā, pie kura Lāčplēša dienā gulst ziedi, aicināja ielūkoties Latvijas Universitāte pasniedzēja Zane Radzobe. Viņa zināja stāstīt, ka šis piemineklis ir īpašs teksts, kuru lasot, var pārdomāt gan vēsturi, gan tā nozīmi mūsdienās.

Radzobe skaidroja, ka Mātes Latvijas tēls ir uzvarētāja un vienlaikus arī sērojoša māte, kura skatās uz saviem kritušajiem dēliem. Piemineklis iecerēts visai Latvija, un tajā ir visas Latvijas ģerboņi.

Simboliski tas esot ļoti nozīmīgs darbs. Arī pasaules kontekstā tas ir neparasts piemineklis, zināja stāstīt Radzobe, norādot uz latviešu uzturētajām attiecībām ar kritušajiem.

Bokseris Mairis Briedis šajos svētkos novēlēja Latvijas iedzīvotajiem būt vienotiem, ticēt un uzticēties viens otram un būt spēcīgiem fiziski un patriotiski un mīlēt šo valsti, nevis būt vienam pret otru.

Briedis pastāstīja, ka viņš parasti šos svētkus svin mājās ar fiziskām aktivitātēm, noskrienot lielus gabalus vai izdarot treniņā vairāk nekā parasti, tādā veidā godinot brīvības cīnītājus.

Viņš atzina, ka arī nes pasaulē Latvijas vārdu, un patriotisms viņam nozīmē  mīlestību pret savu valsti un mūžīgas cieņas izrādīšanu varoņiem, kuri cīnījušies par šo valsti, un mūsdienās varonība ir katram savā jomā cīnīties ar visiem spēkiem par savu valsti un darīt to spēcīgāku.  

Liepājā  un Daugavpilī ziedi pie karavīru pieminekļiem 

Daugavpilī ziedus nolika pie karavīru pieminekļiem, bet pilsētas centrālajā laukumā pilsētnieki aicināti pievienot savas svecītes izgaismotajai Latvijas kontūrai.



Arī liepājnieki atsaukušies aicinājumam Brīvības cīņu varoņus godināt individuāli. Jau trešdienas pēcpusdienā kapsētā pie pieminekļa kritušajiem karavīriem tika nolikti ziedi un aizdegtas  sveces.     

Lāpu gājiena vietā Jēkabpilī kritušos karavīrus piemin ģimenes lokā



Pirms gada daudzviet Latvijā iedzīvotāji pulcējās gājienos un atceres pasākumos, arī Jēkabpilī vairāki simti ar degošām lāpām rokās devās uz pieminekli "Kritušiem par Tēviju", lai vienotos kopīgā atceres brīdī. Tradicionālajos Lāčplēša dienas pasākumos ik gadu piedalās arī Druvenieku ģimene, bet šogad, ņemot vērā situāciju valstī, mamma Dace un meita Ieva kritušos karavīrus godā, individuāli noliekot sveces piemiņas vietā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti