Kopš valsts neatkarības atjaunošanas Lāčplēša dienas militārā parāde tradicionāli norisinājās Rīgā, pie Brīvības pieminekļa. 11. novembrī parādes notika arī starpkaru periodā.
2019. gadā parāde tradicionālā veidolā nenotika pie Brīvības pieminekļa, taču parāde norisinājās krastmalā ar tautas gājienu pāri Akmens tiltam uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, pie kuras notika koncerts.
Ņemot vērā ar Covid-19 izplatību saistītos valstī noteiktos ierobežojumus 2020. un 2021. gada parāde nenotika epidemioloģisko ierobežojumu dēļ. Pērn gan, sveicot valsts iedzīvotājus Latvijas proklamēšanas gadadienā, Rīgas ielās notika NBS un sabiedroto spēku militārās tehnikas brauciens.
Aizsardzības ministrijā aģentūrai LETA norādīja, ka šogad parādi nolemts nerīkot, taču tā vietā vēl pirms 11. novembra un pašā Lāčplēša dienā ieplānoti citi jauni pasākumi, lai atzīmētu 103. gadadienu kopš Latvijas armijas izšķirošās uzvaras Neatkarības karā. Ministrijā patlaban arī atturējās komentēt, vai parāde tiks rīkota nākotnē.
Svētku atklāšana notiks 7. novembrī pulksten 14.00 laukumā pie Latvijas Kara muzeja, kur Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece iedegs Neatkarības kara piemiņas ugunskuru, kas degs līdz 11. novembrim. Laukumā pie Pulvertorņa 7. novembrī no pulksten 9.00 līdz 18.00 būs apskatāma Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstāde. Tāpat izstāde būs aplūkojama arī 11. novembrī no pulksten 9.00 līdz 21.00.
11. novembrī, Lāčplēša dienā, Rīgas Doma baznīcā pulksten 9.00 norisināsies ekumeniskais dievkalpojums.
Pulksten 11.00 aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš noliks vainagus Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns, ar klusuma brīdi godinot Latvijas karavīrus, kuri atdevuši savas dzīvības par Latvijas brīvību un neatkarību.
Savukārt pulksten 18.00 Latvijas Televīzijā tiks translēta tiešraide no Rīgas Brāļu kapiem, kur notiks svinīgā vakara junda, lai godinātu Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru piemiņu.
Atzīmējot arī Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu, 18. novembrī Rīgā, 11. novembra krastmalā pulksten 13.30 notiks militārā parāde, kurā piedalīsies gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku karavīri un militārā tehnika, kā arī Iekšlietu ministrijas pakļautības dienestu pārstāvji un tehnika.
Savukārt Rīgas pasažieru ostā 18. novembrī no pulksten 11.00 līdz 16.00 būs aplūkojama Nacionālo bruņoto spēku un Valsts Robežsardzes tehnikas izstāde.
Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki aicina iedzīvotājus piedalīties piemiņas pasākumos un kopīgi atcerēties Latvijas Neatkarības karu, godināt kritušos karavīrus, kā arī kopā ar karavīriem un zemessargiem svinēt Latvijas armijas gūtās uzvaras pirms 103 gadiem. Arī karavīri, zemessargi un jaunsargi aktīvi piedalīsies daudzos Neatkarības kara piemiņas pasākumos Latvijas novados.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 3. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – "Par Latviju".
Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas–Krievijas miera līgums. 11. augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.
