Valdība lēmusi ļaut brīvāk pulcēties slēgtā un kontrolētā vidē darba kolektīviem darba telpās un sanāksmēs, amatiermākslas kolektīviem un sporta komandām. Vakcīnu pret Covid-19 saņēmušie arī drīkstēs nelietot mutes un deguna aizsegus un neievērot distancēšanās prasības darba vietā, kā arī vienā telpā varēs tikties ne vairāk kā 20 cilvēku.
Vienlaikus rosināts diskutēt par papildus pasākumiem iedrošināšanai vakcinēties, piemēram, rīkojot izlozi vakcinētām personām ar balvu fondu līdz 1 miljonam eiro, darbnespējas lapu vakcinācijas blakņu gadījumā, aicināt uzņēmumus pēc vakcinācijas darbiniekiem izmaksāt naudas balvas. Šādi pasākumi varētu noderēt, jo tuvojas brīdis, kad aktīvākie iedzīvotāji būs vakcinējušies pret Covid-19 un būs jādomā, kā motivēt neizlēmušos.
Lai gan, no vienas puses, iedzīvotāju motivēšana vakcinēties ar loteriju vai kādiem labumiem liekas jocīga, šādi var izdoties veicināt atgriešanos normālā ikdienā, vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis. Viņš arī ikdienā pievēršas Covid-19 izplatības un vakcinācijas tendencēm, ko publicē mikroblogošanas vietnē “Twitter”.
“Iespējams, ka kāda sabiedrības daļa, negribētos viņus nosaukt par bērnišķīgiem, viņiem varbūt ir vajadzīgs draudzīgs stimuls, lai pamudinātu iesaistīties. Galu galā no tā [vakcinācijas procesa] ir atkarīga mūsu kopējā dzīves kvalitāte nākotnē. Cilvēki, kuri ir vakcinēti, vairs nav intensīvās terapijas klients gadījumā, ja tomēr saķer to Covid. Tā ir tā galvenā lieta, ko kāda sabiedrības daļa nesaprot, citādi nevajadzētu ne loterijas, ne citus tamlīdzīgus rīkus, jo saprastu, ka lielais vinnests ir viņa veselība,” norādīja Hermanis.
Pēc viņa domām, piedāvātos labumus par vakcinēšanos varētu piedāvāt dažādus jaunākiem un vecākiem cilvēkiem.
Līdztekus būtiskiem ieguvumiem noteikti turpināma izbraukumu vakcinācija reģionos atstatus no vakcinācijas centriem un ārstu praksēm, jo, iespējams, kāda sabiedrības daļa pašlaik nerod motivāciju doties vakcinēties attāluma dēļ.
Arī Latvijas Universitātes (LU) profesors, sociālās psiholoģijas eksperts Ivars Austers uzskata – visefektīvāk palielināt vakcinācijas aptveri var vienkāršojot potes saņemšanas procesu. Tas ietver gan vakcinācijas punktu plašu izvietošanu, gan ērtu piekļūšanu un citus aspektus, kas iedzīvotājus veicina vakcinēties. Dažādu finansiālu priekšrocību sniegšana, piemēram, izložu vai atlaižu veidā var sniegt īslaicīgu efektu, taču ilgtermiņā šāds risinājums nav labs.
Austers skaidroja: “Ilgtermiņā protams ir jautājums par to, vai cilvēkiem vispār vajadzētu vakcinēties naudas dēļ vai potenciāla laimesta dēļ, vai varbūt tai motivācijai vajadzētu būt – saglabāt savu labu veselību un rūpēties par sabiedrības veselību. Otrs punkts – nu, tad katra nākamā vakcīna prasīs jaunus ieguldījumus, jo, ja tas būs pārskatāmā laika posmā, cilvēki teiks – “paga, paga”! Iepriekšējā reizē jūs man solījāt naudu, vismaz potenciāli laimēt. Nu tad tagad, lūdzu, vismaz tikpat, ja ne vairāk.”
Princips par finansiāliem ieguvumiem pret Covid-19 vakcinētajiem saucams nekā citādi kā uzpirkšana, uzskata uzņēmuma “A.C.B. grupas” operatīvais vadītājs Armands Sviķis. Šajā uzņēmumu grupā strādājošajiem ir rekomendēts, bet ne uzspiests vakcinēties.
“Tas izskatās pēc uzpirkšanas mēģinājuma, lai kaut kas notiktu. Gluži kā kādreiz 90. gados Zīgerista partija: “Es jums došu banānus, balsojiet par mums”. Vairāk bija jāstrādā ar vispārēju pārliecināšanu, ka šī vakcīna nav kaitīgāka, dod iespēju nenomirt un nesadragāt Latvijas ekonomiku līdz caurumotam sietam,” atzīmēja Sviķis.
Pēc Sviķa novērojumiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā aizvien pietrūkst informācijas par vakcīnas pret Covid-19 tapšanu, daļā sabiedrības to apvij noslēpumu, neziņas un aizspriedumu plīvurs. Pietrūcis skaidrojuma, ka šī vakcīna neatšķiras no citām kopš dzimšanas saņemtām vakcīnām, piemēram, pret bakām vai masaliņām.
Vai bonusi vakcinētajiem pārkāpj medicīnas ētikas robežas?
Loteriju rīkošana un dažādu citu finansiālu atbalstu piedāvāšana vakcinētajiem nepārkāpj medicīnas ētikas robežas. Bet tikai pie nosacījuma, ja vakcīna ir pieejama ikvienam, kurš to vēlas. Tā savukārt norādīja Rīgas Stradiņa universitātes docents, filozofs un veselības ētikas eksperts Ivars Neiders.
Viņš sacīja: “Es neredzu problēmu, ja valsts izmanto dažādus pamudinājumus, lai cilvēki vakcinētos. Loterijas gadījumā es tiešām neredzu nekādu problēmu. Manis pēc es pat neredzētu problēmu, ja valsts izteiktu vēl kādus materiālus bonusus cilvēkiem, kas vakcinējas, pie nosacījuma, ja mēs redzam situāciju, ka mums ir vakcīnas, bet vakcinācija neiet uz priekšu.
Vienmēr svarīgs ir faktors – vakcīnas ir pieejamas, kā vakcinācija norit – vai cilvēki iet, vai neiet? Ja neiet cilvēki vakcinēties, tad skaidrs, ka mums kaut kas ir jādomā. Un labāk domāt par pozitīviem stimuliem, nevis strādāt ar sodiem un aizliegumiem.
Problēma, kuru es redzu saistībā ar atvieglojumiem dažādiem, protams, ir jautājums par to, kā mēs to vakcinācijas faktu fiksējam. Cik es saprotu un redzu sociālajos tīklos – cilvēki momentā ziņo, ka viņiem sistēmā nav parādījusies otra vakcīna. Citiem vārdiem šeit ir haoss, bet, skatoties pašu uzstādījumu – mudināt cilvēkus vakcinēties – šeit es nekādu problēmu neredzu.”
KONTEKSTS:
Jau ziņots, ka Latvijā jaunatklāto Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pagājušajā nedēļā, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, ir samazinājies par 6,2%.
Iepriekš SPKC norādīja, ka pavasarī saslimstība ar Covid-19 vecuma grupā virs 60 gadiem sāka samazināties, ko epidemiologi skaidroja arī ar pozitīvo vakcinācijas efektu. Līdz maija vidum vismaz pirmo vakcīnas devu pret Covid-19 saņēmuši 33% Latvijas iedzīvotāju, kas ir vecāki par 60 gadiem, bet savukārt no vecuma grupām vislielākais vakcinēto personu īpatsvars pašlaik ir vecuma grupā 70–79 gadi – 38%.
