Pilotprojektā sagatavotās 22 atbalsta personas nākas atlaist
Lēmums par finansiālu saistību nodibināšanu, tālāku ārstniecības procesu vai citiem ikdienā nozīmīgiem jautājumiem cilvēkiem ar psihiskās veselības traucējumiem var būt grūtāk pieņemams. Atkarībā no atbalsta nepieciešamības, kādam varbūt tikai skaidrāk jāizstāsta, kas ir konkrētā risināmā situācija, kādam jāizskaidro iespējamie risinājumi un sekas, bet vēl kādam, iespējams, nepieciešams nopietns un padziļināts atbalsts lēmuma pieņemšanā.
Un tieši šāds pakalpojums – atbalsta persona lēmuma pieņemšanā – ir pieejams jau daudzviet Eiropā un tiek gaidīts arī pie mums Latvijā.
Laikā no 2017. līdz 2019. gadam šī pakalpojuma pilotprojektu organizēja resursu centrs "Zelda".
"Saņēmām šo Labklājības ministrijas pasūtījumu īstenot apjomīgu pilotprojektu visā Latvijā. Vispirms izveidot šīs atbalsta personas lēmuma pieņemšanā pakalpojuma aprakstu un pēc tam izmēģināt, kā šāds pakalpojums varētu darboties dzīvē, un līdz ar to visā Latvijā pakalpojumu saņēma kopā 332 cilvēki divu gadu garumā. Šie cilvēki pakalpojumu beidza saņemt 2019. gada beigās. Izmēģinājuma projekts beidzās," stāstīja pilotprojekta vadītāja Ieva Leimane-Veldmeijere.
Normatīvo aktu grozījumu priekšlikumus un to, kā pakalpojumam būtu jāizskatās, ja to ieviestu Latvijā, "Zelda" sarakstīja un iesniedza ministrijai. Taču gaidītā rīcība, lai pilotprojektu integrētu kopējā atbalsta sistēmā, nav sekojusi, un kopš 2019. gada gūtais progress, apmācītie speciālisti un ieguldītie resursi būtībā zaudēti.
"Mums kā organizācijai ir diezgan sāpīgi, ka tika ieguldīts finansējums, lai to visu attīstītu, tika sagatavotas, piemēram, 22 atbalsta personas, kuras mēs pēc tam, pēc diviem gadiem, dabūjām atlaist no darba.
Viņas vairs nebija nevienam vajadzīgas, un šie cilvēki faktiski ir aizgājuši citos darbos, citās karjerās, un viņi būtībā pakalpojumam ir pazaudēti," sacīja Leimane-Veldmeijere.
Bažas par pārtraukto pakalpojumu ir arī Tiesībsarga birojam. Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja vietniece Gundega Bruņeniece uzsvēra gan pārrāvuma rezultātā zaudētos resursus un speciālistus, gan arī to, ka, neieviešot šādu pakalpojumu, Latvija nepilda ANO konvenciju, kuru ratificējusi. Bruņeniece skaidroja – kopš konvencijas ratificēšanas 2010. gadā valstī personu ar invaliditāti situācija ir uzlabota, taču atbalsts lēmumu pieņemšanā gan virzīts kūtri.
"Konkrētāk sakot – Latvijai ir jāvirzās prom no tā, ka kaut kādās jomās tad, ja cilvēks nespēj pats pieņemt lēmumus, mēs varam viņam ierobežot rīcībspēju, tātad viņam atņemt tiesības pieņemt lēmumus. Mums ir jāvirzās prom no šīs sistēmas, nodrošinot to, ka tik, cik tas iespējams, cilvēkiem nevis tiek atņemtas šīs lēmumu pieņemšanas tiesības, bet viņam tiek nodrošināts atbalsts, lai cilvēks varētu pieņemt šos lēmumus," skaidroja Bruņeniece.
Pēc viņas teiktā, atbildīgā ministrija jau ilgstoši sola pakalpojumu ieviest, taču līdz šim ļoti trūkusi reāla rīcība. Šajā pavasarī gan beidzot esot iesniegts konceptuālais ziņojums, taču Tiesībsarga biroju bažīgu dara tas, ka ziņojums vēl aizvien nevirzās uz priekšu.
"Kas mums ir tās bažas – lai atkal netiek tas nogrūsts kādā tālākā plauktiņā un izdomāts, ka vienmēr atradīsies kādas citas aktualitātes, un šo, kur mums ir runa par sabiedrībā, īstenībā – vismazaizsargātāko personu kategoriju, ka to mēs atkal nostumjam maliņā un sakām – "Nē, nu tie jau var pagaidīt"," sprieda Bruņeniece.
LM: Pakalpojums varētu būt pieejams no nākamā gada vidus
To, ka par pakalpojumu tiek domāts, apliecināja LM valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa. Viņa skaidroja – šobrīd konceptuālais ziņojums atrodas starpministriju saskaņošanā, un, ja nebūs lielu aizķeršanos, tas iedzīvotājiem pieejams varētu kļūt no nākamā gada vidus.
"Priekšlikums ir ieviest pakalpojumu no nākamā gada 1. jūlija, jo, lai to ieviestu, ir jāveic grozījumi likumos, un turpmākais ir atkarīgs no augusta–septembra diskusijām. Ja [Ministru] kabinets atbalstīs, tad piešķirs finansējumu, un tad uzreiz ir zemais starts regulējumu iestrādei nacionālajos tiesību aktos."
Celmiņa gan noliedza, ka garais pārrāvums starp pilotprojektu un pakalpojuma ieviešanu radīs zaudējumus, jo uzskata, ka vismaz daļu apmācīto darbinieku izdosies piesaistīt atkārtoti.
Savukārt Veselības tiesību eksperte un jaunā zinātniece, juriste un Latvijas Universitātes pasniedzēja Laura Kadile vērtēja – īstenojot personu ar invaliditāti tiesības nosakošajā ANO konvencijā iekļautās prasības, svarīgi nodrošināt pēc iespējas lielāku personas brīvību, taču šobrīd, situācijā, kad Latvijā alternatīvi rīcībspējas ierobežošanas mehānismi nepastāv, var uzskatīt, ka Latvija prasības īstenojusi vien daļēji.
Taču jau šobrīd, novērtējot pilotprojekta laikā gūto pieredzi un saprotot ieguvumus, ir pašvaldības, kuras no resursu centra "Zelda" šo atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu pērk. Ļoti aktīvi šo pakalpojumu izmanto Talsu novads, stāstīja Talsu novada sociālā dienesta vadītāja Dace Zeļģe.
"Gan prasmes šiem cilvēkiem ir paaugstinājušās, viņi ir kļuvuši atvērtāki. Mums pat viena ģimene ir nodibinājusi ģimeniskās attiecības. Viņiem ir iespēja piedalīties dažādās nodarbībās. Arī ikdienas dzīve viņiem ir atvieglota," atzina Zeļģe.
Kā norādīja LM valsts sekretāra vietniece Celmiņa – atbalsta personas pakalpojums nav ministrijas prioritārais pieprasījums, taču ir augšgalā.
Nākamajā gadā LM par prioritārajiem pasākumiem noteikusi minimālo ienākumu reformu un pensijas.
