Komisiju kopsēdē plaši tika pārrunāti jautājumi par to, kā Covid krīzi līdz šim izdevies vadīt pašvaldību pansionātos un, kas darāms nākotnē, lai situācija nekļūtu kritiska.
Komisijas aicināja Labklājības ministriju sagatavot plānu darbinieku algu celšanai, un ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks solīja to aprīļa laikā arī censties izdarīt.
“Nu, mēs mēģināsim. Es nesolu uz 1. aprīli, bet aprīļa laikā mēs mēģināsim salikt to, bet kā jau Finanšu ministrijas pārstāvji saka – realitātē, protams, tas ir skatāms 2022. gada budžeta kontekstā. Bet būtu labi vienoties par to līdz augustam, kad budžeta process realitātē uzsākas,” klāstīja Alliks.
“Mēs varam iet arī ar prioritāriem pasākumiem, jo prioritārie pasākumi parasti ir līdz 1. jūlijam Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centrā iesniedzami, un tad sākās politiskās diskusijas, kam tad nākamajā gadā tās naudas novirzīt. Visticamāk, mēs aprīļa laikā ar to savu redzējumu varam nākt,” sacīja Alliks.
KONTEKSTS:
Labklājības ministrija jau šogad plānoja 100% piemaksas līdzšinējo 50% vietā sociālo aprūpes centru darbiniekiem, kuriem ir saskarsme ar Covid-19 inficētiem klientiem, savukārt nākamgad ministrija solīja uzstāt uz algu kāpumu visiem sociālās aprūpes centru darbiniekiem, bet pagaidām gan nav zināms, uz cik lielu palielinājumu ministrija uzstās.
Covid-19 krīzē smagi tika skarti ir arī pansionāti un sociālās aprūpes centri. Pāris mēnešos bija jau vairāk nekā 4000 saslimušo – pansionātos nespēja apturēt Covid-19 izplatīšanos. Līdz ar to pansionātu darbinieki un iemītnieki kļuva par otro prioritāro grupu pēc mediķiem, kurus sāka vakcinēt pret Covid-19.
