Būtiski ir veicināt kopējo izpratni par emocionālo vardarbību ģimenē un aicināt vērsties pēc palīdzības, norādīja LM.
Tāpat LM atzīmēja – emocionālā vardarbība ir viens no nepietiekami apzinātiem un grūti identificējamiem vardarbības veidiem, jo tai nav redzamu fizisku seku.
"Ir divi iemesli, kāpēc par emocionālo vardarbību neziņo un nerunā. Pirmais – bieži vardarbības upuri to neatpazīst. Sabiedrībā diemžēl pastāv vardarbības formas, kas tiek nepamatoti normalizētas, piemēram, iedunkāšana vai stipra sagrābšana aiz rokas netiek uztverta kā fiziska vardarbība, kā arī kontrolēšana, iebiedēšana, manipulēšana netiek atpazīta kā emocionālā vardarbība. Vardarbība nekādā formā nav uzskatāma par normālu vai attaisnojamu. Otrais – neziņošana par vardarbību notiek arī dažādu stereotipu dēļ, piemēram, sievietes mēdz neziņot, jo baidās, ka tas var būt par pamatu bērnu atņemšanai, kā arī ziņošana varētu izpausties ar kaunināšanu vai bailēm, ka cilvēki neticēs. Vīrieši mēdz neziņot, jo baidās no sabiedrības nosodījuma, kas varētu izpausties caur pieņēmumiem par to, kādam jābūt vīrietim un ko no viņa sagaida. Vai arī gluži vienkārši aiz nezināšanas, kur vērsties pēc palīdzības. Tādēļ īpaši būtiski ir veicināt sabiedrības izpratni par emocionālo vardarbību," atzīmēja biedrības "Skalbes" direktors Raivo Vilcāns.
Kampaņas laikā dažādos veidos tiks īpaši aktualizēta emocionālās vardarbības problēma ģimenē, tās izpausmes, sekas, vienlaikus informējot par pieejamo valsts atbalstu tiem, kuri cieš vai ir cietuši no emocionālās vardarbības ģimenē, kā arī par pieejamo atbalstu vardarbības veicējiem, lai mainītu šādu uzvedību.
Lai mazinātu sabiedrības iecietību pret emocionālo vardarbību ģimenē, būtiska ir kopējās izpratnes un attieksmes maiņa pret šo vardarbības veidu kā sodāmu rīcību, vienlaikus veicinot no vardarbības cietušo informētību par atbalsta un palīdzības iespējām, iedrošinot cietušos vērsties pēc palīdzības un līdzcilvēkus nebūt vienaldzīgiem, pamanot vardarbību sev līdzās, norādīja LM.
Covid-19 pandēmijas laikā situācija emocionālās vardarbības kontekstā visā Eiropas Savienībā ir pasliktinājusies. Saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) 2020. gadā veikto pētījumu 27 Eiropas Savienības valstīs kopā 74% aptaujāto psiholoģiskā/emocionālā atbalsta sniedzēju atzina, ka pandēmijas laikā pieprasījums pēc šāda atbalsta ir pieaudzis.
"Kā zināms, vardarbībai nav brīvdienu vai svētku dienu, tādēļ, tuvojoties svētku laikam un iespējamiem atkārtotiem pandēmijas ierobežojumiem, informācija par atbalsta un palīdzības iespējām vardarbības gadījumos ir īpaši aktuāla," skaidroja LM.
"Labklājības ministrija kampaņas laikā ne tikai aktualizēs problēmas klātbūtni sabiedrībā, akcentējot emocionālās vardarbības ģimenē kluso un uzreiz nepamanāmo dabu, bet arī aicinās spert pirmo soli uz emocionālās vardarbības atpazīšanu un pārtraukšanu, vēršoties pēc atbalsta un palīdzības," norādīja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.
Tolerances līmenis pret jebkura veida vardarbību ir cieši saistīts ar personīgo izpratni par konkrēto vardarbības veidu. Emocionālās vardarbības kontekstā sabiedrībā izplatīta ir upura vainošana attiecīgajā situācijā, kas liecina par emocionālās vardarbības fenomena nepietiekamo izpratni, kas ietekmē emocionālās vardarbības atpazīšanu un vēršanos pēc atbalsta un palīdzības šādos gadījumos.
Aptuveni 29% sieviešu un vairāk nekā 17% vīriešu Latvijā ir cietuši no emocionālās vardarbības savās attiecībās, tā apsekojumā konstatējusi Centrālās statistikas pārvalde.
"Tas ir visizplatītākais vardarbības veids," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma," norādīja Jakaite.
Labklājības ministrijas tīmekļvietnē apkopotā veidā ir iespējams iepazīties ar informāciju par emocionālās vardarbības pazīmēm, kā arī atrast sev piemērotāko veidu atbalsta un palīdzības saņemšanai. Labklājības ministrija aicina: "Sper pirmo soli un vērsies pēc palīdzības."
