Ministrijas ieskatā, inspekcijas pārbaužu plānošanas un īstenošanas metode un citu uzdevumu kvalitāte ietekmē VBTAI reputāciju un “neveicina uzticēšanos institūcijai, kas nodrošina uzraudzības un metodiskās vadības funkciju”.
Labklājības ministrija norādīja, ka pārbaudē, piemēram, konstatēts, ka VBTAI “darba plānošana nav pamatota un izsekojama, nav noteikta pārbaužu plānošanas, veikšanas un ieteikumu uzraudzības kārtība, kā rezultātā netiek nodrošināta vienota pieeja un izpratne pārbaužu plānošanā un veikšanā”.
Tāpat netiek noteikta konkrētās pārbaudes ietvaros pārbaudes stratēģija (pārbaudes apjoms, pārbaudes robežas, vērtēšanas kritēriji, pienākumu un atbildības sadalījums, starpdepartamentu koordinētas darbības, starpinstitūciju kompleksās pārbaudes utt.).
Auditori konstatējuši, ka “VBATI pārbaužu laikā netiek sniegts kopvērtējums par bāriņtiesas darbību, bet izdarītie secinājumi ir pamatoti tikai uz atsevišķās lietās konstatētajām nepilnībām”.
“Arī pārbaudēs par bērnu tiesību aizsardzības prasību ievērošanu netiek sniegts kopvērtējums par institūcijas darbību. Tāpat nav iespējams izsekot izvirzīto uzdevumu pamatotībai un ir jāsecina, ka pārbaudes lietu materiāli nerada pārliecību, ka pārbaužu laikā tiek padziļināti veikta konkrētā gadījuma visaptveroša analīze,” noradīja ministrija.
Labklājības ministrijas ieteikusi VBTAI lielāku uzsvaru likt uz darba plānošanas procesa uzlabošanu, nosakot darbības prioritātes, analizējot resursu sadalījumu un veicot risku izvērtējumu.
Svarīgi ir arī pilnveidot pārbaužu īstenošanas kārtību, veikt regulāru situācijas analīzi par bāriņtiesu darbību un bērnu tiesību aizsardzības prasību ievērošanu un šīs jomas monitoringu, sniedzot priekšlikumus tiesību aktu pilnveidei, uzsvēra ministrija.
