Labklājības ministre: Būs jārīko vēl viens sarunu raunds ar pašvaldībām par GMI celšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 3 mēnešiem.

Kaut arī pašvaldības ir gatavas no 2021. gada garantēto minimālo ienākumu (GMI) celt līdz 80 eiro, labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) uzskata, ka būs jārunā par straujāku GMI celšanu, ne tikai līdz 80 eiro, medijus informēja labklājības ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš.

Satversmes tiesas atzinums, ka pašreiz valstī noteiktais minimālā ienākuma līmenis 64 eiro mēnesī neatbilst Satversmei, ir vēsturisks, norāda labklājības ministre Ramona Petraviča, bet vienlaikus uzsver, ka lēmums nav pārsteigums, jo par nepieciešamību celt GMI tiek runāts gadiem, tomēr pabalsts tā arī nav palielināts.

Ir panākta vienošanās ar pašvaldībām, ka no 2021. gada tās piekrīt GMI celt līdz 80 eiro, tomēr, visticamāk, būs jāsēžas pie galda un jārunā par daudz straujāku celšanu, ne tikai līdz 80 eiro. Ministres padomnieks norādīja, ka Labklājības ministrijas piedāvājums būs 109 eiro, kas izriet no aprēķiniem par sociālā nodrošinājuma pabalsta un minimālo pensiju aprēķinu bāzes celšanu līdz ir 109 eiro, kam 2021. gadā nepieciešami 33,2 miljoni eiro. Tādējādi Satversmes tiesas lēmums būs labs ierocis cīņā par nākamā gada budžetu, kurā tostarp Labklājības ministrija piedāvās minimālo algu celt no pašreizējiem 430 uz 500 eiro mēnesī.

Ramona Petraviča uzskata, ka par GMI palielināšanu būs jārīko vēl viens sarunu raunds ar pašvaldībām: “80 eiro nav tas, ko sagaida Satversmes tiesa vai tiesībsargs.

Tagad noteikti būs jāizrunā vēlreiz šie jautājumi, jāsēžas vēlreiz pie galda, jāvienojas un jāliek 109 eiro 80 vietā, nu, protams, būs diskusija, kurš par ko maksā.

Satversmes tiesas lēmums ir skaidrs gan mums, gan pašvaldībām, spriedums ir jāpilda, ir jāsauc vēl viena tikšanās un jārunā par to, ka 80 eiro vairs nebūs pietiekami, jo mums būs jāceļ arī minimālās pensijas un sociālā nodrošinājuma pabalsts.”

Ramona Petraviča uzsver, ka jau pagājušajā gadā viņa piedāvāja GMI celt līdz 99 eiro, un, ja tas būtu izdarīts, tad, visticamāk, līdz tiesai šis jautājums nebūtu nonācis. Vienlaikus viņa atgādina, ka pērn valdībā atbalstu neguva minimālā ienākuma līmeņa sistēmas pilnveides plāns, kas paredzēja būtiski celt arī pārējos pabalstus:

“To, ko neatbalstīja valdība, to tagad ir pateikusi Satversmes tiesa. Mēs jau pagājušajā gadā gājām ar to [priekšlikumu] un cīnījāmies, bet no 30 miljoniem eiro iedeva 10, nu ar 1. janvāri būs jāsameklē daudz vairāk.”

KONTEKSTS:

Satversmes tiesa ceturtdien, 25. jūnijā, atzinusi, ka pašreizējais valstī noteiktais garantētā minimālā ienākuma līmenis, kas ir 64 eiro mēnesī, neatbilst Satversmei.

Lietas pieteikumu tiesā iesniedzis tiesībsargs Juris Jansons. Viņš uzskata, ka pabalsts ir pārāk mazs, lai nodrošinātu pārtiku, mājokli un citas pamatvajadzības.

GMI ir pabalsts trūcīgām personām. Personas ienākumiem kopā ar pabalstu ir jāsasniedz šis minimālais ienākumu līmenis. 

GMI līmenis vienai personai iepriekš bija 53 eiro mēnesī, bet no šī gada janvāra valdība to palielināja līdz 64 eiro. Tiesībsargs norādīja, ka, lai gan pabalsts palielināts, tas tomēr nenodrošina personām cilvēka cienīgu dzīvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti