"Mēs varam būt gandarīti, ka izglītības sistēmas pamats, kas ir gadu gadiem attīstījies, ir ļoti stingrs," norāda Gribusts. Viņa uzņēmums izstrādā mācību saturu, veido mācību grāmatas, piedāvā mācību līdzekļus, izglītības tehnoloģijas. Šobrīd, „Lielvārds” ar interaktīvajām tehnoloģijām ir aprīkojis vairāk nekā 2500 mācību klases Latvijā.
"Lielvārds" sniedz iesējas skolotājiem piedalīties profesionālās pilnveides programmās. Gribusts, kas šo programmu realizēšanas gaitā iepazinis Latvijas skolotājus, raksturo viņus kā ļoti atvērtus jaunajam, inovācijām, pārmaiņām. Tāpēc viens no uzņēmuma mērķiem ir labākās prakses, kas iepazīta ārzemēs, pēc iespējas ātrāk nodot skolu rīcībā. No igauņiem viņš iesaka mācīties skolu tīkla sakārtošanā, proti, atbalstīt ideju: sākumskolas atstāt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, bet tālāk izglītība jāsniedz tur, kur mācību kvalitāte ir augstākā līmenī.
Par Latvijas izglītības sistēmas spēku uzņēmuma vadītājs definē skolu direktorus, skolotāju paaudzes, bet ir nepietiekami strādāts pie skolotāja profesijas prestiža veidošanas. Kā rezultātu tam viņš min maz jauno cilvēku ienākšanu šajā profesijā.
Kā risinājumu Gribusts piedāvā brīvāku skatījumu uz procesu, kā kļūt par skolotāju. Viņš aicina vairāk popularizēt nevis tradicionālo ceļu, kad, beidzot vidusskolu, jaunietis pieņem lēmumu studēt pedagoģiju un pēc studijās uzreiz uzsāk darba gaitas, bet par skolotājiem kļūt pēc darba pieredzes gūšanu citās jomās. "Ieiet skolotāja profesijā daudz lietderīgāk būtu, kad esi kādā citā kādu laiku pastrādājis citur, kad esi nobriedis jau kā personība," savu viedokli pauž izglītības uzņēmējs. Arī pēc 10 - 15 nostrādātiem gadiem pedagoģijā viņaprāt skolotājam arī jāapsver iespēja, ka šī profesija var nebūt arī viņa "mūža profesija".
Viņš to secina gan pēc personiskās pieredzes, gan vērtējot "Iespējamās misijas" dalībniekus.
Gribusts uzteic "Iespējamās misijas" darbību: "Tikai no sabiedriskas iniciatīvas tā būtu jāpārveido valstiskā risinājumā."
Gribusts, kas savā darbības jomā nodarbojas arī ar interaktīvo tehnoloģiju ieviešanu skolās, apstiprina, ka tāpat kā visai pasaulei arī Latvijai nodarbinātībā vēl neapjausts drauds ir robotizācija. Lai sagatavotos darba tirgus piedāvājuma izmaiņām, jāmaina topošo darba ņēmēju prasmes: "Jaunajam mācību saturam vajadzētu ļoti ātri iet prom no vienkāršas zināšanu atprasīšanas, testiem, centralizētajiem eksāmeniem, kas pēc savas būtības pārbauda tikai to, ko var automatizēt.'' Viņš uzsver, ka skolas laiks ir vairāk jāvelta sevis pilnveidei, rakstura attīstībai.
Jau ziņots, ka septembrī gaidāma mācību satura maiņa. Jaunais modelis nozīmēšot atteikšanos no faktu un formulu „iekalšanas”, to vietā attīstot prasmi prezentēt savas idejas, sadarboties, veicināt skolēnos izpratni par to, kas un kāpēc jāiemācās.
