Panorāma

«Koru karos» bērni rādījuši augstu līmeni

Panorāma

Ārkārtas situācija Šlokenbekas Dzirnavu ezerā

Bēgļu jautājums šķeļ koalīciju

Kvoruma trūkuma dēļ bēgļu jautājumu Saeimā nesāk skatīt

Kvoruma trūkuma dēļ ceturtdien Saeima tā arī nesāka skatīt jautājumu par bēgļiem, kura mērķis bija likt valdībai sniegt skaidrojumu par ieceri brīvprātīgi uzņemt bēgļus Latvijā. Šādu iniciatīvu iepriekš iepriekšējā dienā rosināja 45 opozīcijas frakciju un Nacionālās apvienības deputāti.

Iebilstot pret valdības iecerēm, aicinājumu skaidrot šo lēmumu aizstāvēja Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība): „Valdība nespēj pastāstīt ne Saeimai, ne sabiedrībai, ne Latvijai ne par saistībām, ne par riskiem. Un tas ir nožēlojami. Tādēļ es aicinātu balsot par jautājuma iekļaušanu vismaz nākošajā sēdē, lai valdības vadītāja tur var izskaidrot ne tikai saistības un riskus, bet arī to, kāpēc ir izvēle starp Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu bēgļiem, nevis Ukrainas bēgļiem.”

Tikmēr Ainars Latkovskis („Vienotība”) uz tribīnes kāpa, rokās turot NATO iznīcinātāja attēlu. Viņš uzsvēra nepieciešamību solidarizēties bēgļu jautājumā, līdzīgi kā NATO valstis būtu gatavas sadarbībai arī par Baltijas reģiona drošību.

„Itālijā pašlaik ir, iespējams, vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, pagājušogad vien bija 170 tūkstoši. Latvija ir gatava uzņemt 250, tādā veidā solidarizējoties ar mūsu NATO partneriem… Tas vienkārši ir smieklīgi!" sacīja Latkovskis.

Viens no iesnieguma autoriem, Reģionu apvienības Mārtiņš Bondars sēdē norādīja, ka lēmums par bēgļu uzņemšanu ir  bijis sasteigts un var radīt nopietnus draudus.

“Ziemeļāfrikas bēgļu, tāpat kā tuvo austrumu bēgļu starpā var būt ISIS vai Islāma valsts pārstāvji. Vai mūsu dienesti ir gatavi izvērtēt ik katru, lai vienā dienā mēs nepiedzīvotu ko tādu, kā tas ir bijis Francijā vai citās Eiropas valstīs,” sacīja Bondars.

Koalīcijas pārstāvji gan apelēja pie nepieciešamības solidarizēties ar Dienvideiropas valstīm, kurās augošais bēgļu skaits rada arvien lielākas problēmas. Daļa deputātu Bondara uzrunā saskatīja pat ksenofobijas un populisma iezīmes.

“Viena daļa no izcilajiem deputātiem - populistiem grib baudīt ES labumus, bet par tiem negrib maksāt. Arī par drošību citas ES dalībvalstis maksā vairāk, nekā to dara Latvija,” norādīja “Vienotības” pārstāvis Kārlis Šadurskis. 

Lai gan ceturtdien uz Saeimas ārkārtas sēdi bija ieradušies 68 deputāti, tomēr balsojumā par to, ka nākamajā sēdē varētu tikt iekļaut uzdevumu Ministru kabinetam sniegt izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā, kvoruma nepietika. Par to nobalsoja 41 deputāts, pret bija divi, bet klātesošie „Vienotības” un ZZS deputāti nebalsoja vispār.

Nepieciešamības gadījumā deputātiem bija iespēju atbildīgo ministru uzaicināt pie sevis uz frakcijām un izdiskutēt neskaidrības, bet rīkot Saeimas sēdi ar lēmumu valdībai uzdot plānu par bēgļu uzņemšanu šobrīd neesot bijis konstruktīvi, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” deputāte Lolita Čigāne („Vienotība”) skaidroja, kāpēc nepiedalījās balsojumā.

Savukārt deputāte Inguna Rībena (NA) satraukta, ka šādus jautājumus pieņem valdība, ne Saeima: „Parlamentāra valstī tas būtu tikai loģiski, ja parlaments šīs lietas izrunātu ar valdību. Mēs bijām gatava savā brīvajā laikā to uzklausīt un iedziļināties.”

45 Saeimas opozīcijas deputātu rosināta, ceturtdien bija plānota Saeimas ārkārtas sēde par valdības lēmumprojektu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem reģioniem. Parlamentārieši vēlas valdības skaidrojumu, kā tieši imigrantu uzņemšana notiks un cik tā izmaksās.

Ziņots, ka Latvijas valdība jūlija sākumā vienojās divu gadu laikā uzņemt 250 patvēruma meklētājus.

Līdz tam Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji vienojās, ka nākamajos gados Eiropas valstīs būs jāuzņem 60 000 bēgļu. No tiem 40 000 cilvēku jau ir nonākuši Grieķijā un Itālijā, un vēl 20 000 bēgļu Eiropa uzņems no nometnēm, kuras atrodas ārpus ES.

Taču ES līderi nevienojās par konkrētiem skaitļiem, cik bēgļu kurai valstij būtu jāuzņem. Līdz jūlija beigām par jau konkrētām tā saucamajām kvotām katrai valstij būs jāvienojas ES valstu iekšlietu ministriem.

Savukārt iepriekš tika apspriesta iecere par obligātajām bēgļu kvotām, paredzot, ka Latvijai būtu jāuzņem 737 bēgļi, Lietuvai – 710, bet Igaunijai - pat 1064. Virkne valstu, tostarp Latvijas valdība iebilda pret obligātajām bēgļu kvotām, uzsverot, ka bēgļi jāuzņem pēc brīvprātības principa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti