Pēc viņa teiktā, Latvijas augstākās izglītības sistēma ir vērojamas "sadrumstalotības pazīmes". Par to liecina, piemēram, tas, ka datorzinātnē doktora studijām Latvijā ir 11 programmas, kas, pēc Ambaiņa domām, ir par daudz.
"Skaidrs, ka augstskolu ir par daudz un kaut ko ir jāapvieno," lēsa Ambainis, pieļaujot, ka vienīgais ceļš, kā šo mērķi sasniegt, ir piešķirt atbildīgajam ministram lielas pilnvaras augstskolu apvienošanai.
Vienlaikus zinātnieks atzina, ka ar augstskolu apvienošanu vien nepietiks – augstākajai izglītībai nepieciešams piešķirt lielāku finansējumu, tāpat ir nepieciešami stingrāki standarti augstskolu mācībspēkam.
Ambainis minēja, ka, piemēram, ASV ir grūti kļūt par profesoru, jo tur ir stingri standarti, ko nevarētu teikt par Latviju. "Latvijā par profesoru ir daudz vieglāk kļūt," teica Ambainis.
Arī zinātnei ir nepietiekams valsts budžeta finansējums, teica matemātiķis, norādot, ka zinātne Latvijā lielā mērā balstās uz Eiropas Savienības fondu finansējumu, tāpat kā ceļi.
Daudzi talantīgi Latvijas zinātnieki strādā ārzemēs, un to ir vairāk "nekā mēs zinām", teica Ambainis un piebilda, ka viņš ik pa laikam kādos pasākumos citviet "atklāj jaunus zinātniekus, kas strādā ārpus valsts".
Viņš atzina arī, ka Latvijā zinātnes un uzņēmēju sadarbība, kas līdz šim gana daudz kritizēta kā nepietiekama, Latvijā kļūst labāka, un šajā ziņā ir vērojamas labas tendences.
Vēl viena pozitīva tendence – Latvijā veidojas daudzi programmēšanas uzņēmumi. "Programmēšana un dizains ir tie virzieni, kur varam ko darīt un gūt panākumus [pasaulē]," sprieda zinātnieks.