Pagājušajā nedēļā medijos parādījās ziņa par nelaimes gadījumu Madonas pusē. Tur, iebraucot pār ceļu novilktā trosē, miris kvadricikla vadītājs. Temats aktualizējies arī sociālajos medijos. "Facebook" diskusiju aizsāka Garkalnes iedzīvotāja Dina Zobena. Komentāros redzams, ka kvadriciklisti traucē samērā daudziem cilvēkiem, jo ir skaļi un bojā meža zemsedzi. Lai izpētītu situāciju, Latvijas Radio uz sarunu aicināja Dinu Zobenu.
"Viņi sabojā ne tikai ceļus, kur citi cilvēki arī staigā, brauc ar riteņiem un nūjo, bet viņi sabojā arī zemsedzi – izbraukā sūnas, kalnus. Tur izskatās briesmīgi. Es neizturēju. Es tur regulāri sportoju. Neizturēju un ierakstīju savu sašutumu mūsu Garkalnes diskusiju forumā. Es neesmu šajā bēdā viena. Cilvēki, kam tas nepatīk, ir ļoti daudzi," saka Zobena.
Garkalnes pašvaldībā noskaidrojās - policija saņem iesniegumus, kuros norādīts, ka mehanizētie transportlīdzekļi izbraukā mežu. Policija veicot regulāras patruļas un ir uzsākusi vairākas administratīvās lietas, kurās skaidrojot lietas apstākļus. Personas tikšot sauktas pie atbildības. Konkrēto mežu iedzīvotāji sauc par Garkalnes bļodu. Tas pieder SIA "Rīgas meži". Valdes loceklis Edgars Vaikulis stāsta, ka šī esot aktuāla problēma ne tikai Garkalnē, bet ļoti daudzos mežos.
"Ja tas notiek ugunsnedrošajā periodā, tad pilnīgi noteikti mehānisks transportlīdzeklis ar iekšdedzes dzinēju nedrīkst atrasties ārpus iebrauktas stigas vai joslas. Tiklīdz tas notiek, tā parādās iespēja sodīt. Visā pārējā periodā šāda ierobežojuma nav. Tādēļ mūsu rīcībā ir tādi līdzekļi kā barjeru izvietošana. Atsevišķās vietās ir izvietotas novērošanas kameras. Protams, nekādas barbariskas transportlīdzekļu apturēšanas formas mēs nepielietojam un arī nekādā veidā neatbalstām," stāsta Vaikulis.
"Rīgas mežu" pārstāvis atzīst, ka pietrūkst instrumentu un juridiski atļautu rīcību, ar kurām šo meža bojāšanu izbeigt vai ierobežot.
"Facebook" diskusijā par Garkalnes mežu iedzīvotāji dalās līdzīgā pieredzē arī Ropažu pusē. Ropažu novada pašvaldības vides pārvaldības speciālists Jānis Blaužs stāsta, ka tas ir sāpīgs temats visām Pierīgas pašvaldībām. Atpūtnieki izpaužas dažādos veidos un par kaitējumu dabai nemaz nedomā.
"Nu, skumīgi! Skumīgi ir tas, ka Dabas aizsardzības pārvalde ir veikusi dabas skaitīšanu. Un esam saņēmuši informāciju, ka lielākā daļa Eiropas aizsargājamo biotopu atrodas uz elektrolīnijām. Tad šajā brīdī viņi visi tiek iznīcināti. Un mēs vienkārši esam bezspēcīgi, jo mums nav nekādu tiesību viņus aizturēt. Cilvēkiem, kam ir privātīpašums, - izbrauc viņu mežus, atkailina koku saknes," saka Blaužs.
Arī ''Latvijas Valsts mežu'' mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde stāsta, ka šis temats sagādā galvassāpes jau daudzus gadus.
Mehāniskie transportlīdzekļi sabojā gan dzīvās, gan nedzīvās zemsedzes kārtu. Īpaši būtiski tas ir sauso mežu tipos. Un, lai šī zemsedze atjaunotos, paiet ļoti ilgs laiks.
Viņš stāsta, ka šie bojājumi ir ļoti būtiski. Arī skaļā rūkoņa traucē dzīvniekiem un putniem, piemēram, ligzdot. Jo bieži mehānisko transportlīdzekļu entuziasti savām izpriecām izvēlas aizsargājamās zonas, arī purvus. Visbiežāk šai atpūtai izvēlas kalnainus apvidus.
"Ļoti bieži šis kalnainais reljefs, kas interesē vairāk šīs atpūtas cienītājus, ir arī īpaši aizsargājamas teritorijas. Piemēram, Pierīgā ļoti populāra vieta ir Ložmetējkalns. Viena lieta ir no vides viedokļa – dabas vērtības, bet otra lieta ir vēsturiskās liecības, šie Pirmā pasaules kara ierakumi, kas joprojām ir saglabājušies. Un Ložmetējkalna gadījumā šīs vēsturiskās liecības tiek neatgriezeniski sabojātas," uzsver Linde.
''Latvijas Valsts meži'' daudzviet uzlikuši brīdinājumzīmes, ka ar mehāniskiem transportlīdzekļiem mežā pārvietoties aizliegts, bet tāpat bieži vien šīs atpūtas cienītāji stāsta, ka šādas zīmes nav redzējuši. Edmunds Linde stāsta, ka uzņēmums atļauj organizēt šāda sporta veida sacensības vai braukšanas vietas, tikai tas ir jāsaskaņo. Abas puses saskaņo maršrutus tā, lai nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu dabai. Pagājušajā gadā rīkoti astoņi šādi pasākumi.
"Pārsvarā problēmas rada nesankcionēto pasākumu braucēju grupas. Nav noslēpums, ka viņi ir ļoti mobili. Izsekot viņu maršrutam nav iespējams. Viņi savās slēgtajās sociālo tīklu grupās šos maršrutus organizē, cik mēs zinām. Šobrīd mums, iespējams, pietrūkst konkrētu precedentu, kas pierādītu, ka šo likumdošanas normu var piemērot, bet tā atruna, ka mums īsti pamata nav, uz kā balstīt iebildumus, tā arī nevarētu teikt," skaidro Linde.
Meža likuma 5. pants nosaka, ka transportlīdzekļus mežā var lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm. Sods par likuma neievērošanu līdz 400 eiro.
