Ķuzis sacīja, ka valdību informējis par situāciju valstī, par sabiedrisko kārtību un par pasākumiem, tostarp arī par 16.marta leģionāru atceres pasākumiem.
"Laiks vēl ir, tāpēc izvērtējam riskus, gatavojam sabiedriskās kārtības nodrošināšanas plānu, izvērtējot riskus," teica Ķuzis un piebilda, ka ir redzams, ka situācija šogad būs citādāka nekā pagājušajā gadā.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma žurnālistiem pēc valdības sēdes pastāstīja, ka uz valdības sēdi bija ieradušies vairāku drošībsargājošo iestāžu pārstāvji. "Tika runāts par visu buķeti, kas ir gaidāma marta pirmajā pusē," teica Straujuma. Drošībsargājošo iestāžu pārstāvji runājuši gan par notikumiem Ukrainā, gan par gaidāmajiem 16.marta pasākumiem, gan iespējamo pensionāru protesta akciju un pirms tam gaidāmo Nepilsoņu kongresa pasākumu.
Pēc informācijas uzklausīšanas gan Straujumai, gan arī visai valdībai radusies pārliecība, ka 16.marta riski tiek kontrolēti. Tomēr vienlaikus esot jābūt īpaši uzmanīgiem ar gaidāmajiem pasākumiem, jo pašreizējā situācija Ukrainā piešķir īpašu nozīmīgumu šiem pasākumiem, uzsvēra premjerministre.
Jau ziņots, ka Brīvības pieminekļa apkaimē 16.martā pieteikti trīs latviešu leģionāru piemiņas pasākumi. Divos pasākumos pie Brīvības pieminekļa un Doma laukumā plāno pulcēties arī leģionāru pretinieki.
Iekšlietu ministrija (IeM) un Drošības policija (DP) pagaidām atturas minēt, vai šogad, vēlēšanu gadā, latviešu leģionāru piemiņas dienā gaidāmi augstāki drošības riski, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
DP teica, ka 16.martu dažādas organizācijas izmanto provokatīvām aktivitātēm, kuru mērķis ir graut valsts varas un Latvijas starptautisko prestižu, kā arī veicināt sabiedrības šķelšanos. Šī iemesla dēļ DP atbilstoši savai kompetencei izvērtē dažādus potenciālos riskus un pievērš pastiprinātu uzmanību procesiem virtuālajā vidē.