Nedzirdīgajiem

LV jaunatklāšanas raidījums «TE!»

Nedzirdīgajiem

Zebra

Tieša runa. Kāpēc tik vāji sokas ar lielo, skaļi pieteikto lietu atrisināšanu?

Ķuzis: Nav pamata apgalvot, ka policija atsaka ierosināt lietas personāla pārslodzes dēļ

Valsts policijai tiešām pietrūkst darbinieku, taču personāla pārslodze nav saistīta ar pieaugušo atteikumu skaitu ierosināt kriminālprocesus - visbiežāk brīdī, kad jāizlemj par procesa uzsākšanu, tam trūkst vajadzīgo pierādījumu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa" sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, tādējādi mēģinot atspēkot ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera teikto par to, ka pieaudzis policijas nepamatoto atteikumu skaits ierosināt kriminālprocesus.

Ķuzis piebilda, ka gadījumā, ja vēlāk tiek atrasti vajadzīgie pierādījumi, ikvienai personai ir tiesības pārsūdzēt pieņemto lēmumu atteikt krimināllietas uzsākšanu.

Kalnmeiers savukārt šim argumentam iebilda, pastāstot, ka visbiežāk cilvēki otrreiz neiesniedz prasību uzsākt lietu. Viņš skaidroja, ka šobrīd nav objektīvu priekšnosacījumu tam, lai būtu samazinājusies noziedzība, taču tajā pašā laikā atteikumu skaits uzsākt lietu palielinās. Savukārt zemo algu dēļ atsevišķos iecirkņos iespējams piesaistīt tikai pusi no štatā paredzēto izmeklētāju skaita.

Tā, piemēram, Rīgas Zemgales policijas iecirknī no 21 izmeklētāja vietas aizpildītas tikai astoņas, Dobelē 14 izmeklētāju vietā darbojas septiņi. Savukārt alga izmeklētājam ar pieredzi pirms nodokļu nomaksas svārstās 700 - 800 eiro apmērā.

"Policijā, līdzīgi tāpat kā veselības nozarē, - valsts izliekas, ka maksā, un cilvēki izliekas, ka strādā," situāciju komentēja žurnāla «Ir» galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis («Vienotība») savukārt izteica bažas nevis par pieaugušo atteikumu skaitu, bet gan par to, ka, Ģenerālprokuratūrai veicot pārbaudes no savas puses, daļa no šiem atteikumiem izrādās nelikumīgi. Latkovskis to saistīja ar iespējamo valsts drošības iestāžu darbinieku korumpētību.

Šo iespēju noraidīja gan Ķuzis, gan Kalnmeiers, sakot, ka iespējams diskutēt par personāla noslogotību vai izglītību, taču ne lojalitāti. "Visi, kas uzsāk darbu par izmeklētājiem, iziet cauri pietiekoši spēcīgai pārbaudei," apliecināja Ķuzis.

Runājot par izmeklētāju profesionālo sagatavošanu, Kalnmeiers norādīja, ka šobrīd akadēmiskās augstskolas dod speciālistu vispārējās zināšanas, taču praktiskajam darbam viņi netiek sagatvoti. Valsts policija šajā nolūkā izveidojusi trīs mācību programmas, kuras paredzēts piedāvāt augstskolām tālākai izstrādei. Kā vēl viens variants iespējama jaunas fakultātes izveide Aizsardzības akadēmijā, piebilda Ķuzis.

Ziņots, ka Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iepriekš arī paudis neapmierinātību ar valsts drošības iestāžu darbu sarežģītu lietu izmeklēšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti