Krimināllikuma grozījumi, kurus Saeima marta sākumā atbalstīja pirmajā lasījumā, būtu jānodod Venēcijas komisijai, lai tā izvērtētu, vai iecerētās izmaiņas atbilst cilvēktiesību normām un demokrātijas standartiem.
Kūtris atzīmēja, ka tiesībsargājošajām iestādēm pēc Krimināllikuma grozījumu pieņemšanas un stāšanās spēkā būtu plašas jauno normu interpretācijas iespējas.
Kā piemēru viņš minēja iniciatīvu par pāreju no parlamentāras uz prezidentālu republiku - tās virzīšana saskaņā ar jaunajām izmaiņām tiktu uzskatīta par kriminālu nodarījumu.
"Likuma izmaiņas padara par iespējamu to, ka specdienesti var kriminalizēt darbības, lai panāktu rezultātus, kad to nav. Turklāt, formulējumi ir ļoti izplūduši. Un te rodas jautājums, kas un ko uztvers par draudu nacionālajai drošībai. Terminu "drošības intereses" es saprotu diezgan plaši. Taču ekonomiskā, piemēram, drošība arī paiet zem šīs definīcijas.
"Te var daudzko ielikt. Un sanāk, ka pants būs, iedodiet tikai cilvēku," sprieda bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kūtris.
Venēcijas komisija
- Venēcijas komisija ir Eiropas Padomes padomdevējiestāde konstitucionālajos jautājumos
- Komisija izveidota 1990.gadā un tās darbā kopš 2002.gada var piedalīties arī valstis ārpus Eiropas Savienības
- Komisija, kuras sēdes notiek Venēcijā, analīzē valstu likumus un likumprojektus, kas saistīti ar konstitucionālajām tiesībām
- Nesen komisija vērtēja Polijas Konstitucionālā tribunāla reformas, un atzina - tās "apdraud demokrātiju"
Krimināllikuma panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un likumīgo varu, nav mainīti kopš likuma spēkā stāšanās 1999.gadā. Tādējādi spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā, norādīja Saeimā.
Piedāvātās likuma izmaiņas dos iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai un ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamo apdraudējumu, kas vērsts pret mūsu valsts pamatinteresēm, norādīja likumprojekta autori.
Likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, nosakot atbildību par palīdzību ārvalstij pret Latvijas drošības interesēm vērstā darbībā. Šis pants palīdzēs vērsties, piemēram, pret patlaban aktuālo militāro nometņu organizēšanu jauniešiem, Saeimas deputātiem iepriekš skaidroja Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Kā norādīja likumprojekta autori, šādas nometnes faktiski tiek izmantotas ārvalsts interesēm atbilstošas ideoloģijas izplatīšanai, un tā uzskatāma par kaitīgu darbību, kas vērsta pret valsts drošību kopumā.
Būtiskas izmaiņas paredzētas arī Krimināllikuma pantā, kas paredz atbildību par spiegošanu. Kā norādīja likumprojekta autori, Latvijai starp NATO un Eiropas Savienības valstīm ir viens no vājākajiem regulējumiem spiegošanas radītā apdraudējuma novēršanai.
Piedāvātajā likuma redakcijā paredzēts kriminalizēt arī dažādas nevardarbīgas darbības pret valsts konstitucionālajām interesēm. Patlaban tiesiskais regulējums vērsts uz atklātām, tiešām un vardarbīgām darbībām.
Likumu paredzēts papildināt ar jaunu nozieguma sastāvu – darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas suverenitāti. Savukārt darbības, kas vērstas pret valstij vitāli svarīgām interesēm, plānots kriminalizēt neatkarīgi no to rakstura.
