Kurzemes zemnieki neapmierināti ar jaunas elektrolīnijas izveidi

Vairāki zemnieki Kurzemē ir neapmierināti ar jaunas augstsprieguma elektrolīnijas izveidi, kas atrodas uz viņiem piederošiem laukiem. „Latvenergo” izsniegtā kompensācija, pēc zemnieku ieskatiem, ir pārāk maza.

Kurzemes loka izbūves laikā, uzstādot modernos elektrostabus, zeme ap tiem tiek aplikta ar ierobežojumiem, vadoties pēc aizsargjoslu likuma. Daudzos īpašumos, kurus skar vērienīgie būvdarbi, daļa zemes kļūst lauksaimnieciskajai darbībai neizmantojama. Uz Briežu ģimenei piederošās zemes sešu vienkāršu stabu vietā būs daudz lielāki. Bet kopumā Kurzemes loka izbūve Briežu ģimenei atņems 10 hektārus zemes.

„2013.gada pavasarī tika pieņemts likums, kurā vairāk nevajag, nevajag nevienu īpašnieku parakstu, viņi drīkst informēt trīs nedēļas iepriekš, ka viņi nāk un dara savus darbus,” saka zemes īpašniece Inese Briede.

Zemju īpašniekiem, kurus skar ieprobežojumi, pienākas likumā noteiktais kompensācijas apjoms, bet, ja uz zemes aug lauksaimniecības kultūras - summa, par kuru panākta vienošanās. Minimālais kompensācijas apjoms tad ir 500 lati, un daļai saimnieku ar to arī nāksies samierināties. „Ir jāsaprot, ka šīm kompensācijām ir jābūt samērīgām. Viņas nedrīkst būt nepamatotas vai kā savādāk pārlieku pārspīlēta apmēra,” norāda AS „Latvijas elektriskie tīkli” valdes loceklis Mārcis Kauliņš.

Viņam iebilst Briede. „Pa pieciem gadiem esam aprēķinājuši 31 000, bet tas ir par pieciem gadiem. Tas nav visam mūžam un bērnu mūžam,” viņa norāda.

Līdzīgi domā arī citi zemnieki. „Man tas nozīmē pusdārzu, vecās kūts rekonstrukciju, kura bija jau saskaņota ar “Latvenergo”, principā ekonomiskā darbība ir apgrūtināta, dārzs ir jāizzāģē, nu....,” domīga ir zemes īpašniece Sanita Jurkovska.

Kurzemes loka izbūve būs energodrošības garants, kas aizsargās pret neplānotiem elektroenerģijas pārrāvumiem un ļaus attīstīt jaunas energoietilpīgas ražotnes Kurzemes reģionā. Ar Ministru kabineta rīkojumu Kurzemes loks ir atzīts par nacionālo interešu objektu.

Tikmēr Kauliņš norāda, ka Latvija nav vienīgā valsts, kur jautājums ap īpašuma piederību ir tik ļoti samilzis. „Tas ir ļoti smags jautājums visās Eiropas zemēs - cik esmu aprunājies ar kolēģiem, līniju plānošanas, projektēšanas process velkas daudzus gadus un īpašnieki arī tāpat, lielākoties, izrāda neapmierinātību, un noregulējums ļoti bieži tiek veikts administratīvā kārtā, tai skaitā arī pret īpašnieku gribu, ja tas ir nepieciešams sabiedrības interesēm,” atzīst Kauliņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti