Skolas Kurzemē nodarbībām ārtelpā gaida siltāku laiku
Āra klasi pie Skrundas vidusskolas klusā nostūrītī izveidoja pērnā gada rudenī. Te ir tāfele, soli, visapkārt skan putnu dziesmas, tomēr mācības klātienē no 5.–12. klasēm te nenotiks.
Šis lēmums pieņemts, aptaujājot pedagogus un izvērtējot visus apstākļus, kādi rastos, mācoties ārā. Posmā no 5.–12. klasei Skrundas vidusskolā šobrīd ir 197 skolēni. Tā kā nosacījumi, pie kādiem skolas drīkst rīkot klātienes stundas svaigā gaisā, ir neprognozējami, tad vēl jārisina jautājums par to klašu ēdināšanu, kas ierastos uz klātienes stundām, kā arī epidemioloģiski drošu nokļūšanu uz labierīcībām, jo paralēli notiek klātienes mācības 1.–4.klasēm.
Skrundas vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Signe Grīnberga norādīja: “Skolotāji strādā ne tikai vienā klasē, viņam varētu būt tiešsaiste vai arī klātienes stunda, diezgan daudzi skolēni ir braucēji, nedzīvo Skrundā uz vietas.”
Tieši skolēnu nogādāšana uz skolu uz dažām stundām šobrīd izglītības iestādēm sagādā lielākās problēmas. Bērni dzīvo dažviet pat 20 kilometrus no skolas.
To norādīja arī Nīkrāces pamatskolā. Te ir liela pieredze ar mācību stundu organizēšanu laukā – ir pat vairākas āra klases, pavisam drīz tiks ierīkotas arī jaunas – ābeļdārzā. Direktore uzsvēra, ka vienas klases atvešana uz klātienes mācībām prasītu arī stundu grafika izmaiņu, kas ietekmētu vairākus skolotājus.
Nīkrāces pamatskolas direktore Anita Sebeža sacīja: “Viss stundu plāns... nezinu, kā to varu pārtaisīt, arī transports, tā būs liela problēma.”
Kurzemē pašlaik āra stundas 5.–12.klasēm drīkst rīkot septiņās pašvaldībās. Bet tās šonedēļ rīko Aizputes novadā, daļēji Rucavas un Pāvilostas novados. Tās gan vairāk esot klases vai sporta stundas, kas dod iespēju skolēniem satikties. Lai ķertos nopietnāk pie jaunas vielas apgūšanas dažādos mācību priekšmetos, jāgaida siltāks laiks. To apstiprināja arī Rucavas pamatskolā, kur šonedēļ ir pa vienai vai divām āra stundām, bet pēc Lieldienām šeit plāno, ka klases varētu nākt uz piecām stundām un darboties ar dažādiem skolotājiem.
“Nevar bērni laukā tādos laikapstākļos kā šobrīd uzturēties ilgāk par stundu. Augstākais divas stundas, jo nav mums tik silts šobrīd. Zinot to, ka tu nevari neko nopirkt bērnam, un var gadīties, ka kādam nav apavu, kārtīgas virsjakas vai mēteļa, tad šobrīd mēs vienkārši to nevaram darīt, nedrīkstam nevienu saslimdināt,” skaidroja Rucavas pamatskolas direktore Liena Trumpika.
Šonedēļ Latvijā ir 45 pašvaldības, kurās skolas drīkst rīkot nodarbības svaigā gaisā, bet nākamnedēļ tādas būs kopumā 52.
Kā mācības ārā norit Zemgalē?
Arī Zemgalē mācību iestādes šo iespēju vēl nesteidz izmantot. Viens no retiem izņēmumiem ir Vecumnieku novada Misas pamatskola, kur jau šonedēļ ārā notiek dabas zinības, sociālās zinības un sporta stundas.
Lai arī pūš auksts vējš, un zemi vēl vietumis klāj sniega sega, tomēr Vecumnieku novada Misas pamatskolas 9. klases skolnieki āra laukumiņā pie skolas pulcējas klātienes nodarbībām, kas būs pirmās pēc piecu mēnešu pārtraukuma.
“Skatoties uz to, ka tā ir devītā klase, un tā ir pēdējā, gribas satikt klasesbiedrus. Nav jau zināms, kad mēs pēdējoreiz redzēsimies,” stāstīja skolniece Sanija Novicka.
Āra nodarbības pamatskolēniem paredzētas trīs dienas nedēļā, katrai klasei trīs mācību stundas. Pirmās divas devītklasniekiem ir sporta stundas, kurās notiks orientēšanās prasmju apgūšana.
Sporta skolotājs Vilnis Gailums skaidroja: “Šeit ir vairāki maršruti, un atkarībā no laika apstākļiem, kur ir sausāks ceļš, mēs varam izvēlēties un iziet. Šo pārgājienu mēs reģistrējam aplikācijā. Tātad viņi paši arī mācās izrēķināt slodzi, attālumu, ātrumu, kādā pārvietoties.”
Misas pamatskolā sports ārā būšot visām klasēm, bet trešā stunda būs dabaszinības vai sociālās zinības. Tas gan esot liels izaicinājums, jo aizņemties lielu telti, kā bijis iecerēts, neesot izdevies. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieteikums nostiprināt mājās apgūtās zināšanas, īsti nebūšot īstenojams.
Misas pamatskolas direktore Anna Balgalve norādīja: “Es kā iemeslu tomēr redzu šo satikšanos, sarunāšanos un saredzēšanos, jo es šorīt vēroju piekto klasi. Viņi ir kļuvuši svešāki viens otram.”
Šis skolā iešanas eksperiments no pedagogiem prasījis lielu darbu, gan organizējot bērnu atvešanu un aizvešanu, gan saplānojot mācību procesu, nezinot, kādi būs laika apstākļi.
“Es redzu, ka mēs šo nedēļu savā ritmā varam mēģināt izdzīvot, kā to esam plānojuši. Bet es neesmu pārliecināta par to, vai mēs gribam vairāk to darīt,” pauda Balgalve.
Mācību stundas klātienē plānojusi arī Stelpes pamatskola, tomēr vismaz pagaidām šī iespēja netikšot izmantota.
Stelpes pamatskolas direktore Dagmāra Venclova sacīja: “Vecākiem, protams, ir iebildumi, ja ir nelabvēlīgi laika apstākļi. Ja ir labvēlīgi apstākļi, vecāki neiebilst. Mums ir apledojis ceļš, un kamēr būs mīnus grādi, mēs neko neplānojam.”
Arī citos Zemgales novados, kuros atļauts īstenot klātienes āra apmācību, šonedēļ tiekot domāts tikai par sporta nodarbībām. Neizpratni gan raisot publiskajā telpā izskanējušais izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) pārmetums par skolu pasīvo iesaistīšanos šajā piedāvājumā.
“Mums ir virkne jautājumu jāatrisina. Pirmkārt tas, ka mūsu skolai bērni tiek pievesti no citām teritorijām. Tātad šī jau ir transporta loģistika, kur arī jānodrošina visi drošības pasākumi. Tālāk ir stundu plānojums tā, lai to bērnu neatvestu tikai uz vienu vai divām āra nodarbībām. Jāsaplāno viņam visa diena. Tālāk arī pedagogi, kuri klātienē strādā, attālināti strādā. Ja būtu bijusi kaut kāda vīzija, ka tādas lietas notiks pirms kādām divām nedēļām, tad varētu vai nu vainot, vai pārmest skolām, bet divu dienu laikā nav iespējams izplānot,” atzina Auces novada Izglītības nodaļas vadītāja Valda Zvirbule.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets pirms pāris nedēļām konceptuāli vienojās par "reģionu principu" mācību procesa organizēšanā. Proti, teritorijās, kurās saslimstība ar Covid-19 būs zemāka par noteikto slieksni, vispārizglītojošās izglītības iestādes drīkstēs atsākt mācības klātienē.
Valdība sēdē 23. februārī vienojās, ka SPKC būs tiesīgs lemt par klātienes mācību atļaušanu 1.–4.klasei, ja pašvaldībā divu nedēļu saslimstības rādītājs nepārsniegs 220 slieksni uz 100 000 iedzīvotājiem un nebūs novērots straujš Covid-19 saslimstības pieaugums.
