Pie Durbes nevar nepamanīt lielos kombainus uz labības laukiem, kur jau sākusies ziemas kviešu pļauja. Pļaujai gatavas agrākas šķirnes, spriež Kuldīgas novada Turlavas pagasta zemnieku saimniecības „Atālmauļas” saimniece Inita Peniķe, viņas laukos pļaujas laiks vēl tikai priekšā. Saimniecībā sēj rudzus, ziemas un vasaras kviešu, kā arī zirņus. Saimniece uzsver, ka katru gadu nākas saskarties ar dažādiem laika apstākļiem un ar to jārēķinās:
„Saistībā ar tiem negaisiem un lietiem mums neizdevās nomiglot zirņus pret tārpiem. To neizdarījām, tagad skatīsimies, kas būs. Kad sāk ziedēt, mēs parasti nemiglojam, lai pasargātu bitītes. Ja zemniekus nosoda par ķīmijas izmantošanu, tad es teikšu, ka mūsu saimniecībā un arī mums līdzīgie zemnieki pārāk neaizraujas ar miglošanu. Pret veldri mēs nemiglojam arī rudzus. Mēs pat mazāk minerālmēslus izmantojam, lai rudzi negultos veldrē, bet šogad tas nelīdzēja.”
Turlavas pagastā un apkārtnē - līdzīgi kā citviet Latvijā - nācies saskarties ar dramatiskiem negaisiem un lietavām, tagad Kurzemē ne viens vien rudzu un kviešu lauks sācis krist veldrē.
„Virpuļviesuļi ir bijuši. Var redzēt, ka labība sakritusi pa tādiem kūlīšiem, izskatās, ka vējš bijis no vienas un no otras puses. Kviešus mēs miglojām pret veldri, bet tomēr vietām veldrē sakrituši arī kvieši. Iespējams, tas ir vietās, kur vairāk trāpījuši minerālmēsli, vai vietās, kur iebrauktas sliedes,” par savu pieredzi stāsta „Atālmauļu” saimniece.
Zemnieku saimniecība „Atālmauļas” atrodas vēsturiskajā Ķoniņciemā, par ko liecina arī īpašā zīme sētā. Saimniecība Latvijas mērogiem ir maza, jo apstrādāti tiek aptuveni 106 hektāri zemes, lielākā daļa no tām ir nomātās platības. Runājot par laika apstākļiem, saimniece uzsver, ka ar dabas untumiem vienkārši ir jāsamierinās, arī uz apdrošināšanas iespējām nepaļaujas:
„Es nebūšu tas skeptiķis, kurš novels visu vainu uz rūpnīcām. Ja paskatāmies miljoniem gadu atpakaļ, pārvērtības dabā notiek visu laiku. Ja senāk bija patīkami laika apstākļi, kādreiz tikai patraucēja lietus, sausums, bet ne tik liels sausums kā pagājušā gadā un ne tik veldrē klājošs negaiss kā šogad. Pagājušā gadā mūs atbalstīja ģimene, mums ir strādājoši bērni, bet tiem, kuriem nav ģimenes un nav, kas atbalsta, grūti iedomāties... To
kompensāciju ko samaksāja Lauku atbalsta dienests par sausumu, tas ir maz. Par 106 hektāriem samaksāja 500 eiro, bet ir ieguldīti 25 000 eiro, tad kaut kas nav kārtībā.”
Veldrē sakritušo labību, visticamāk, izdosies pacelt. Kaut arī zaudējumi būs, taču šobrīd ir cerība, gads kopumā būs labvēlīgāks. Drīz sākšoties arī pļaujas darbi, neizmantojot raundapu, spriež zemniece. Raundaps tiek izmantots tikai bezcerīgos gadījumos, kad ir ļoti slapjš rudens un citu iespēju vairs nav, citādi raundaps ir nevajadzīgi papildu izdevumi, uzsver Turlavas pagasta graudaudzētāja Inita Peniķe.
„Mēs gaidām optimālāko temperatūru un mitruma procentu, bet, ja jūtam, ka mitrs laiks būs arī turpmāk, tad sākam ar 19 % - 20% mitruma līmeni. Runā, ka jūlijā lietus nebūs tik daudz. Ziemas kvieši ļoti balē, arī rudzi,” novērojusi Peniķe un spriež - ja lietavas neturpināsies, neraugoties uz šī gada negaisiem un salīdzinot ar pērnā gada sausuma likstām, šogad graudaugu raža Kurzemē gaidāma labāka.
