Kurzemes piekrastes saimniecībās izkaltušas ganības un izžuvušas akas

Sausums turpina radīt zaudējumus lauksaimniekiem. Lietus trūkums īpaši jūtams Kurzemes piekrastē, kur ganāmpulkiem pietrūkst svaigas zāles, bet vēl nenopļautie labības lauki labu ražu nesola. Pēdējie trīs gadi nav bijuši labvēlīgi arī Pāvilostas novadā, kur šogad līdzās sausuma periodam nācies piedzīvot arī krusas postījumus. 

Kurzemes piekrastes saimniecībās izkaltušas ganības un izžuvušas akasInga Ozola
    Miežu lauks ir sauss un vārpas nesniedzas pat līdz ceļgaliem - to var novērot vienā no ZS "Brīvnieki" laukiem, ko apsaimnieko Andis Muižnieks no Pāvilosta novada Sakas pagasta Rīvas ciema. "Mieži cietuši no sausuma, nav sacerojuši. Kulsim nost, bet vairāk par divām tonnām birums nebūs. Graudi mazi, sīciņi, arī tilpuma masa nebūs."

     

    Līdzās graudkopībai saimniecība nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. Tagad govis nākas turēt ziemas aplokā, kur sazarojušas nezāles un ir atrodams kas zaļš un ēdams, tikmēr pašas ganības stāv tukšas.

    Tur izstiepjas pa kādai skābenei, vai citiem izkaltušiem augiem, +27 grādu karstumā sisina vien sienāži, bet ganāmpulkam ēdamā tur nav. 

    "No šī lauka lopi tika novesti jau pirms Jāņiem. Kā redzams, attāls vēl nav uzaudzis. Šī situācija ar sausumu atkārtojas jau otro gadu. Pērn bija vēl sliktāk, kad nācās pirkt sienu no malas. Tagad ir daudz maz savākts, braukājot apkārt, ieskaitot Jūrkalni, Gudeniekos, kur cilvēkiem nav apstrādātas zemes. Tur vēl pie zāles kaut kā var tikt," stāsta zemnieks.

    Zeme Rīvas upes apkārtnē ir smilšaina, tāpēc ilgstošais sausums rada vēl sliktākus apstākļus, skaidro zemnieks. Ja vienu gadu lauki applūst, tad otru izkalst.

    Lai kompensētu radušos zaudējumus un tiktu galā ar maksājumiem, lauksaimnieks meklē dažādus risinājumus, arī pārdodot mežu. 

    "Šogad sausums izpaudās, sākot ar sējas sākumu. Pēdējais sniegs, kā mēs smejamies, bija 7. aprīlī apmēram septiņus centimetrus biezs. Tad, šķiet, 11. jūnijā uznāca krusa, kas pamatīgi pabojāja ēkām jumtus, sakapāja labību. Pēdējie trīs gadi ir liels izaicinājums zemniekiem. 2017. gads bija plūdu gads. (..) 2018. bija ļoti sauss," stāsta zemnieks.

    Ganāmpulkam līdz oktobra vidum ir jāganās, tāpēc zemniekam jau tagad ir bažas, vai savāktais siens pietiks, jo nāksies izbarot ātrāk. Zemāka ražība gaidāma ari no iesētajām auzām.

    Kā zināms, Rucavas novadā  saistībā ar sausumu tika pasludināta ārkārtas situācija. Kādi apstākļi šobrīd bioloģiskajā saimniecībā "Šuķi", stāsta saimniece Laima Veidemane.

    "Nekas jau nav mainījies. Tikai lielāks karstums uznācis, lietus nav bijis un žūstam ārā pilnībā.

    Savu lopu baru biju ielaidusi tajās platībās, kur parasti ganām no augusta līdz oktobrim. 17 hektārus noēda divās nedēļās.

    Govis stāv pie vārtiem un bļauj: "Laid mani mājā, man nav ko ēst"." 

    Ja pašiem ir lielas platības un vēl kaut ko izdodas ēdamu atrast, tad mazākiem zemniekiem jau iestājies izmisums, saka rucavniece. Tikpat dramatiska situācija ir dārzos un ūdenstilpnēs.

    "Ļoti daudziem akas izžuvušas, dārzos āboli vienkārši birst nost. Lapas sažuvušas. Tur nekā vairs nav," saka Veidemane.

    Tagad nākšoties domāt, kā nākamgad veidot dziļurbumus un rakt papildus dīķus, saka saimniece. Zaudējumi saistībā ar sausumu radušies ar Kurzemes piekrastes dārzeņu audzētājiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti