Bedrainie un bīstamie Kurzemes piekrastes valsts autoceļu posmi, ko regulāri izmanto ne tikai smagais transports, kas ved kravas uz ostām, bet arī tūristi no ārvalstīm, jau ilgāku laiku nevienam vien rada jautājumus, kad tos beidzot sakārtos. Ledus sakustējās pirms vairākiem gadiem, kad cilvēki cēla trauksmi gan Rucavā, gan Pāvilostas pusē. Autovadītājs no Pāvilostas Jāzeps Skudra raksturo bīstamo ceļa posmu uz Ventspils šosejas:
„Ceļš ir diezgan slikts. Tur ir tā krante, tā nepatīkama sānos. Ceļš vietām iegrimis. Paslīd sānis, it sevišķi, ja slidens ceļš. Avārija viena arī bija, ieslīdēja grāvī.”
Uzņēmuma „Ventspils reiss” autobusa šoferis Aleksandrs ceļu pa šoseju mēro ikdienā. Arī viņš ir neapmierināts ar esošo situāciju un uzskata, ka ceļš būtu jāsakārto pēc iespējas ātrāk:
„Kad ir sauss ceļš, tad vēl nekas, bet kad ir slapjš, tad nevari saprast, vai tevi velk uz malu vai kas... Smagi, ļoti smagi.”
Izmērot iebrauktās rievas, to dziļums vietām pārsniedz desmit centimetrus. Šajās vietās izvietotas brīdinājuma zīmes, piemēram, ieteicamais ātrums 50 kilometri stundā turpmākos piecus kilometrus. Bet ir jautājums, vai autovadītāji šo ieteikumu ievēro,
sarunas laikā spriež Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons:
„Skaidrs, ka ''Latvijas Valsts ceļi'' noņēma no sevis atbildību un uzlika šis zīmes, ka esam jūs informējuši, ka atbildība ir pašiem. Protams, ja brauks ar 50 km/h, tad nekas nebūs, bet, ja brauks ar 80, pat 90 km/h, tad gan var palikt bīstams.”
Lai cik nopietna nebūtu situācija, Pāvilostas mērs spriež, ka gaisma tuneļa galā ir redzama. Ceļu plānots remontēt, to Latvijas Radio apstiprināja arī ''Latvijas Valsts ceļi''. Pašlaik notiek gatavošanās.
''Šobrīd notiek tehniskā projekta izstrāde, kur pašvaldība aktīvi līdzdarbojas, lai saskaņotu ar projektētājiem pieturvietas un nobrauktuves. Ir cerība, ka 2017. gada otrā pusē vai 2018. gada sākumā tiks sakārtots ceļš 19,8 km garumā,” klāsta Uldis Kristapsons, bet tikmēr autovadītājiem jābūt uzmanīgiem. Iebrauktās rises parasti cenšas kaut kā piebērt, bet kopumā tas situāciju nerisina. Šis ceļa posms ir viens no nekvalitatīvas ceļa būves piemēriem, uzsver domes priekšsēdētājs. Ceļa kvalitāti ietekmē arī smagais transports no Lietuvas, kas dodas uz Ventspils ostu.
„Vasarā, kad piķis ir mīksts un segums nav ciets, viss arī sākas. Skaidrs, ka tehnoloģija, ko uzlika, nav pareiza. To asfaltu lēja tikai pirms piecpadsmit gadiem. Skumji, ka domājam tikai īstermiņa nevis ilgtermiņā,” secina Kristapsons.
Kurzemes piekrastē autoceļu remontdarbi notiks vairākās vietās. Seguma atjaunošanas būvdarbi sāksies uz reģionālā autoceļa P111 Ventspils (Leči)–Grobiņa posmā ap Medzi – no pagrieziena uz Saraiķiem līdz Ievkalniem, bet beigsies no Sārnates līdz Ošvalkiem, savukārt virsmas apstrāde paredzēta posmā no Lečiem līdz Užavai. ''Latvijas Valsts ceļi'' min arī ceļu P128 Sloka–Talsi posmā no Apšuciema līdz rotācijas aplim pagriezienā uz Kolku. Šiem pārbūves darbiem ir atvērts iepirkums, tos līdzfinansēs ERAF. Tiek gatavots arī projektēšanas uzdevums reģionālā autoceļa P108 Ventspils–Kuldīga–Saldus posmam no Ventspils līdz pat pagriezienam uz Zirām un vēl mazliet tālāk. ''Latvijas Valsts ceļu'' sniegtā informācija liecina, ka būvdarbi šoruden beigsies uz autoceļa A11 Liepāja – Lietuvas robeža (Rucava) posmā no Nīcas līdz Rucavai. Tos līdzfinansē ES Kohēzijas fonds. Pašreiz tiek izstrādāts būvprojekts arī atlikušajam posmam no Rucavas līdz Lietuvas robežai, šo būvdarbu iepirkumu varētu izsludināt 2017. gadā, ja tam būs pieejams finansējums.
