Kurzemes novados pašvaldību vēlēšanās daudz sarakstu un jaunpienācēju

• Kuldīgā vairāki kandidāti maina partijas
• Talsos varu kritizē par nepietiekamu infrastruktūru

• Saldus puse agresīvāka kampaņa
  
  
  Kurzemē ir 18 novadi, un tajos kandidātu sarakstu skaits ir no diviem līdz pat deviņiem.

Rucavas novadā, kas ir viena no Latvijas mazākajām pašvaldībām, ir septiņi kandidātu saraksti. Vēl pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas kāda rucavniece Latvijas Radio sacīja: „Nezinām, cik būs saraksti. Ja būs tikpat daudz, cik pagājušā reizē, tad atkal Latvija varēs par mums priecāties. Cilvēki ir dažādi. Mēs rucavnieki pa vienam esam dažādi!”

Tā var teikt par visiem – mēs kuldīdznieki, mēs talsinieki, mēs saldenieki! Katram sava taisnība un kārtība.

Kuldīgā politiskas rokādes un jaunpienācēji

Pirmā pieturvieta – Kuldīga. Skaists un rimts maija rīts vienā no Latvijas tūrisma pērlēm.

Cilvēku maz, bet to jau var arī saprast – pilsētā nenotiek Kuldīgas dzīres, kad vecpilsētā nav kur kāju likt, bet ir parasts darbadienas rīts, vietējie jau savās darbavietās, bet ausīties sāk tūristi, kuri šajā mazpilsētā ir bieži viesi ne tikai nedēļas nogalēs.

Vienā no tulpju puķu dobēm rušinās kuldīdzniece Iveta Ķēniņa. Viņai arī Latvijas Radio jautāja, kāda ir dzīve novadā.

„Nu, kā kuram. Tiem, kuri tālāk uz laukiem, tiem, man liekas, iet švakāk.  Mums jau arī pilsētā nav ražotnes, no vienas puses. No otras – katram pašam jādomā, kur atrast darbu. Ja darbs ir, tad sūdzēties nav par ko, bet, ja darba nav, tad ir kā ir,” saka Ķēniņa.

Bet Kuldīgā satiktā meitene Dana no Rendas pagasta, kas atrodas Kuldīgas novada teritorijā, Kuldīgu sauc par sapņu pilsētiņu. Bet, stāstot par dzīvi pagastā, jaunā sieviete min, viņasprāt, kādu nepadarītu darbu: „Lai uz bērnudārzu aizietu ar kājām, ir bīstami. Tur, ejot pa ceļa malu, nav gājēju ieliņas, kaut vai mazs gabaliņš, lai es varētu ar bērnu aiziet līdz dārziņam. Tas mani apbēdina, ka nevaru ar diviem maziem bērniem tur droši iet.”

Braucot cauri Rendai, var redzēt, ka ietve kādā brīdī patiešām beidzas un tālāk jau sanāk iet gar pašu šosejas malu.

Ielu un ceļu sakārtošana novadā esot visu kandidātu solīto darbu sarakstā, atzīst vietējā laikraksta „Kurzemnieks” redaktore Daiga Bitiniece.

Laikraksts cītīgi atspoguļo norises pirms pašvaldību vēlēšanām, iepazīstinot ar visiem sarakstiem. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, partiju aktivitāte esot līdzīga – uz 17 vietām kandidē pieci saraksti ar 79 kandidātiem. Pārmetumi, kas izskanēja iepriekš domes vadības virzienā par komunikācijas trūkumu ar iedzīvotājiem, šobrīd vairs neesot tik aktuāli, jo situācija uzlabojusies, spriež žurnāliste.

 „Protams, startē partija „Kuldīgas novadam”, kas ir vietējā partija un kam ir 11 vietas domē.  Atkal startē arī Zaļo un Zemnieku savienība. Divi Kuldīgas novada biedri ir pārgājuši uz ZZS, tas varbūt mūspusē ir radījis nelielas kaislības. Savukārt Nacionālā apvienība paņēmusi pajukušās „Vienotības” nodaļas divus biedrus,” stāsta Biteniece.

“Mūspusē ir parādījušās divas pavisam jaunas partijas – „Gods kalpot mūsu Latvijai”, kas sadarbojas ar „Gods kalpot Rīgai”, kuras pārstāvis ir bijušais kuldīdznieks. Pateicoties viņa aktivitātei, ir vairāki uzņēmēji sarakstā, cilvēki, kuri grib pārmaiņas un kuri iecerējuši jaunas lietas, grib cīnīties pret dažādām nekārtībām pilsētā un uzlabot pašvaldības pārvaldes efektivitāti, to viņi programmā sola, ja viņi tiks pie teikšanas. Vēl politiskā partija „KPV LV”, kur sarakstā ir tikai četri cilvēki. Arī viņiem ir lieli plāni. Viens no tiem, ka jāpalielina budžets sociālajam atbalstam. Lasot programmu, rodas priekšstats, ka viņi īsti nepārzina pašvaldības darbu, vismaz pagaidām, jo sociālajam budžetam pašlaik tiek tērēta liela nauda,” saka Biteniece.

Talsos iedzīvotāju noskaņojums dažāds

Deviņu pakalnu pilsētā, kā mēdz dēvēt Talsus, kandidātu sarakstu skaits uz šīm vēlēšanām gandrīz tikpat liels – astoņi saraksti un sīva konkurence, ar tikpat sīvu priekšvēlēšanu kampaņu. Pilsētā notiek rosība, cilvēki steidz savās ikdienas gaitās, te ir aktīva kultūras dzīve, top māksla, bieži skan mūzika, taču tagad par vēlēšanām.

Vietējā laikraksta „Talsu Vēstis” žurnāliste Mārīte Jankeleviča Talsos ir ienācēja un atļāvusies uzdod pie varas esošajiem neērtus jautājumus, kas duras acīs, vienkārši sakot, ienācējam no malas.

„Ir bijusi kritika no manas puses, kas nav patikusi pašvaldībai. Daudzi objekti, kas salīdzinot ar citām pilsētām, mums nav. Piemēram, Talsu tirgus ir katastrofālā stāvoklī, bet ir piesaistīti projektu līdzekļi, un tas tiks atjaunots. Arī galvenā bibliotēka atrodas viena ēkā ar bērnudārzu, arī tur piesaistīti naudas līdzekļi un jauna bibliotēka. Talsos nav stadiona un labiekārtotu peldvietu Talsu apkārtnē. Man atnākot te dzīvot, radās šādi jautājumi, kāpēc citās pilsētās tas viss ir, bet Talsos nav,” stāsta Jankeleviča.

Vietējo iedzīvotāju noskaņojums pirms gaidāmajām vēlēšanām gana atšķirīgs, vieni noskaņoti mainīt pastāvošo iekārtu, vieni balsos par tiem pašiem, bet citi vispār par politiku neinteresējas.

„Tie solījumi pirms vēlēšanām ir, bet pēc tam nekā nav, pilnīgi nav. Viņi visi tik daudzās vietās ir locekļi, valdes locekļi un līdzīpašnieki.  Es saskaitīju, ka viens deputāts - septiņās, astoņās vietās darbojās. Viņiem nav laika tikt galā ar tiem pienākumiem, kas attiecas uz mums – vēlētājiem. Tā jau te notiek gadu gadiem,” savu nostāju pauž Ērika Ozoliņa.

 Talsu novadā jūtama nokaitēta gaisotne, arī politiķu diskusijās esot karsts kā pirtī. Neesot nekāds noslēpums, ka līdzšinējie domnieki tiklīdz stājušies amatā, ķērušies arī pie algu paaugstinājuma. Tajā pašā laikā nav tā, ka šajos gados nekas nav darīts, turpina Mārīte Jankeleviča. 

„Protams, arī šis sasaukums ir daudz izdarījis, jo ir izdevies piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, bet rodas jautājums, vai tas būtu izdarīts, ja šīs naudas nebūtu. Kāpēc citas pilsētas to ir varējušas izdarīt bez ES līdzekļiem,” jautā Jankeleviča.

Parādās arī kāda tendence – arvien vairāk Kurzemē politiķu rindās grib nokļūt gados jauni cilvēki, arī tādi, kuri aktīvi darbojas un sabiedrībā jau ir pazīstami, te var minēt arī Aizputes novadu, tas pats notiek Talsu pusē, saka žurnāliste.

Saldus pusē – iesaistīšanās politikā ir kā modes lieta

Saldus novadā Latvijas Radio pirmo satiek kādu jaunu vīrieti. Viņam ir darbs, un ar dzīvi kopumā viņš ir apmierināts. Jautājot par priekšvēlēšanu gaisotni, Edijs piemin tieši jaunu cilvēku nākšanu politikā. Vārds pa vārdam un izskan vārds – jaunākā mode.

 „Tā ir palikusi par tādu kā modes lietu - iestāties partijā un taisīt kampaņas. Tā es to saredzu,” saka Edijs. 

Jaunais vīrietis vēlas, lai pie varas nonākušie būtu godīgāki un taisnīgāki pret tautu, te viņš spriež gan par vietējo varu, gan valsts mēroga politiķiem.

„Kā valsts stūrē, tā arī pašvaldības tajā virzienā,” nosaka Edijs.

Kāda steidzīga kundze Inita, kurai tikko beigusies darbadiena, strādā valsts iestādē. Sieviete spriež, ka Saldus novadā aktuāls ir jautājums par darba vietām, bet gaidāmās vēlēšanas nav viņas dienas kārtībā.

“Pirmo reizi izskrēju 17:00 ārā, parasti strādāju līdz 19:00. Nav laika pieslēgties tam visam. Mamma solīja izpētīt visu, viņa pēc tam pastāstīs. Iet pagrūti, ja vienam ir darbs, tad kādam ģimenē darba nav. Vienam alga lielāka, citam mazāka, iztiekam. Prom braukt vēl negribam,” saka Inita.

No Saldus bieži vien valsts mērogā izskanēja arī ziņas par skolu reorganizāciju, kas daudziem bijis sāpīgs jautājums, spriež vietējās „Saldus zeme” žurnāliste Silva Kleinberga. Temats, par ko diskusijas vēl turpinās, ir ceļu sakārtošana un kultūras centrs.

 „Ir daudz pretenziju, ka mums nav kultūras centra. Centru likvidēja, tāpēc, ka ēka bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Ēkā bija bīstami darboties. Pašvaldībai bija lielas ieceres, bija jau tehniskais projekts gatavs, lai veiktu pamatīgu rekonstrukciju. Tad mainījās likums par valsts budžetu, un pašvaldības vairs nevarēja ņemt kredītu kultūras iestādēm, jo bija paredzēts ņemt kredītu. Būtu varēts paņemt. Šobrīd ir atļauts paņemt kredītu, bet tie nav izdevīgi nosacījumi, vajadzīgs liels pašvaldības līdzfinansējums, jo kultūras centrs izmaksā miljonus. Tehniskais projekts top, visi kandidāti un saraksti ir par to, ka centram ir jābūt,” stāsta Kleinberga. 

Šogad ir agresīva priekšvēlēšanu kampaņa, spriež Saldus novada laikraksta ziņu redaktore. Žurnālistu virzienā izskanot arī komentāri, ka vietējā avīze atbalsta pie varas esošos. 

„Saldus novadā, salīdzinot ar pagājušām vēlēšanām, šogad ir par trim sarakstiem vairāk, bija seši, šogad ir deviņi. Uz vienu deputāta vietu deviņi cilvēki. Priekšvēlēšanu kampaņa atšķiras ar to, ka notiek agresīva vēršanās pie vēlētājiem. Grūti pateikt, vai tās ir partijas vai atbalstītāji, jo tas viss notiek anonīmi. Tas saistīts ar to, ka tiek ļoti kritizēta, bieži vien nepamatoti, pašreizējā pašvaldība, bet netiek stāstīs, kā es darīšu labāk par pašreizējiem un ko es došu vietējiem cilvēkiem, ja mani ievēlēs par deputātu,”  saka Kleinberga.  

Par iedzīvotāju samazināšanos gan var runāt katrā novadā, taču ir kāda pozitīva ziņa,  jaunas un rosīgas ģimenes ar bērniem, izglītoti cilvēki sākuši arvien biežāk vīt ligzdas ārpus galvaspilsētas. Viens otrs jūt aicinājumu kļūt arī par vietējās pašvaldības deputātu un ieguldīt savu artavu novada attīstībā.