Aizvadītā gada nogalē uzņēmums «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» atbilstoši septiņu pašvaldību ieguldījumam palielināja pamatkapitālu par 1,2 miljoniem eiro. Lai segtu «Piejūras» saistības pret kreditoriem, primāri «Swedbanku» un dabas resursa nodokļa apmaksai, uzņēmuma pamatkapitālā bija nepieciešams ieguldīt vairāk nekā 2,1 miljonu eiro. Taču divas domes no šī lūguma atteicās.
Jūrmalas domei kompānija prasīja 777 tūkstošus eiro.
“Ja mēs pieņēmām lēmumu, ka mēs neveicam nekādus ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, bet vienlaikus, protams, piekrītam arī šim pamatkapitāla palielinājumam, lai pārējās pašvaldības to varētu izdarīt. Jo vienkārši pie šādiem apstākļiem ieguldīšana neatbilda mūsu noteiktajiem mērķiem un tie netiek uzskatīti par lietderīgiem un racionāli ekonomiski pamatotiem,” norādīja Jūrmalas domes Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Elviss Venters.
Tāpat domes pārstāvis skaidroja: “Bet jau 19. gadā pašvaldība nolēma, ka šī līdzdalība ir izbeidzama un piedāvāt pārējām pašvaldībām iegādāties mūsu kapitāldaļas. Diemžēl tas līdz šim mums nav izdevies, jo šim darījumam bija nepieciešama “Swedbankas” piekrišana, pa cik viņi ir aizdevuma devēji un mēs esam galvotāji par šo aizdevumu.”
Tukums, Talsi un Dundaga pat gribējuši tikt pie Jūrmalas daļām, taču līdz saistību segšanai banka to liedz. Martā par izstāšanos no «Piejūras» lems arī Kandavas dome, kas sēdē decembra beigās sprieda, ka turpmāka dalība uzņēmumā vairs nav interesanta. Kandava kompānijas kapitālā atteicās ieguldīt gandrīz 140 tūkstošus eiro.
Domes priekšsēdētāja Inga Priede no Zaļās partijas atzīmēja, ka pašvaldība uzņēmumam neuzticas, jo tam ne tikai jāatmaksā uzreiz viss lielais kredīts, bet pret to sākti arī vairāki kriminālprocesi, tajā skaitā par krāpšanos ar atkritumu uzskaiti un dabas resursu nodokļa nemaksāšanu lielā apmērā.
“Mums nav pārliecības, ka ieguldot šo naudu, viņa aizies kādam nopietnam mērķim. Jo arī krimināllikums paredz, ka, jo viņš tagad tiek izskatīts, to uzņēmumu var likvidēt un līdz ar to vispār pazudīs gan uzņēmums, gan arī ar visu to naudu,” bažas pauda Priede.
«Piejūras» valdes loceklis Ēriks Zaporožecs ir drošs, ka arī bez Jūrmalas un Kandavas neieskaitītā gandrīz miljona eiro uzņēmumam izdosies izķepuroties.
“Pie nosacījuma, ja visi iegulda divus miljonus ar kapeikām, tad mēs nodzēšam visu 15. gada un astoņpadsmitā gada kredītu. Ja iegulda tā kā šobrīd, tad 2008. gada kredītu pārkreditē,” skaidroja Zaporožecs.
Uzņēmums «Piejūra» ir radījusi būtisku kaitējumu dabai un Latvijas saimnieciskajām interesēm vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā, izmeklēšanas laikā secinājusi Valsts policija. Likumsargi ir noslēguši izmeklēšanu lietā par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem un izvairīšanos no dabas resursu nodokļa nomaksas. Daļa pārkāpumu ir paveikti arī Zaporožeca vadības laikā, un kriminālprocesā četrām personām ir piemērots aizdomās turētās personas statuss.