Koncepcijā par jauno pašvaldību reformu vienā no diviem variantiem tiek plānots saglabāt līdzšinējās republikas nozīmes pilsētas un izveidot 49 novadus. Kā viens teritoriālais iedalījums tiek minēti līdzšinējie – Rucavas, Nīcas, Grobiņas, Durbes un Pāvilostas novadi. No minētajiem Grobiņas novads gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā vislielākais, kurā apvienoti četri pagasti.
Par iecerēto pašvaldības reformas koncepciju un tajā paredzētajām pārmaiņām šobrīd informācijas esot vien tik, cik izskanot masu medijos, atzīst novadu pašvaldībās. Nekādu oficiālu vēstuli tās no ministrijas neesot saņēmušas, arī uz sarunām netiekot aicinātas.
Rucavas novada domes deputāts („No sirds Latvijai”) Guntis Rolis uzskata, ka par gaidāmo reformu ir nopietni jādiskutē, “un nevar būt runa par to, ka saskaita naudu un uzskata, ka lielam novadam būs tik daudz naudas un attīstība, tas būs mazliet par lētu”.
Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs savukārt norāda, ka ir izveidoti lieli novadi un to, vai attālajos pagastos ir kļuvis īpaši labāk, var papētīt.
“Ministrija tiešā diskusijā var parādīt - jā, redzat tur, tajā nomalē, viss notiek. Iepriekš nenotika, tagad notiek. Lai pierāda, lai nāk uz konkrētu diskusiju, nevis demagoģiju,” saka Radzevičs.
Pašvaldību pārstāvji atzīme, ka nelielie novadi mākslīgi tiek padarīti par mazāk konkurētspējīgiem. Jaunajā plānošanas periodā tiem nebūs iespēju apgūt Eiropas struktūrfondu finansējumu. Līdz ar to pārkārtojumi un reformas acīmredzot būs neizbēgams process.
Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) koalīcijai piedāvātā jaunā administratīvi teritoriālās reformas koncepcija jau paguvusi izraisīt partneru domstarpības. Lai gan formāli koalīcija vienojās šo jautājumu vispirms pārrunāt partijās un atgriezties pie tā pēc mēneša, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) nostāja jau tagad ir diezgan noraidoša.
VARAM piedāvātās koncepcijas pirmais variants paredz īstenot administratīvi teritoriālās reformas otro kārtu un līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām izveidot 58 pašvaldības - 49 novadus un deviņas republikas pilsētas. Šī varianta modifikācija paredz 51 pašvaldības izveidi, jo arī lielās pilsētas, izņemot Rīgu un Jūrmalu, tiktu iekļautas novados.
Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmēs attīstības centriem, kuru ietvaros pašvaldības varēs apvienoties brīvprātīgi.
