Vairāki Liepājā uzrunāti autovadītāji stāsta, ka pievērš uzmanību uzstādītajiem fotoradariem. Taču gadījumi ir bijuši dažādi, atklāj Ainars:
„Nu man ''Waze'' ir, tur arī ievēroju. Kad nebija aplikācijas, vienu bildi man reiz atsūtīja, nu ko darīt, bija zīme 70 km/h neapdzīvotā vietā.”
Lilija saka - viņa cenšas noteikto braukšanas ātrumu ievērot neatkarīgi no tā, ir vai nav radars:
„Ir tādi, kas tad sāk braukt zem 50 km/h, ar 30-40 km/h. Arī aiz policijas mašīnas - ja tā brauc uz 30 km/h, arī brauc lēni. Es gan parasti apdzenu un turpinu braukt uz 50.”
Kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Liepājas nodaļas priekšnieku Gvido Ķirsonu apskatot Latvijas karti, redzams, ka Kurzemes teritorijā darbojas seši stacionārie radari.
Kopumā Latvijā līdz nākamā gada beigām būtu jādarbojas 100 fotoradariem.
Var vien iedomāties, kāds būs pārkāpumu skaits, ja Latvijas teritorijā radari reizēm fiksē pat vairākus simtus ātruma pārsniegšanas gadījumu vienas dienas laikā.
„Sākotnēji, izstrādājot koncepciju, gan arī savlaicīgi brīdinot autovadītājus, šķita, ka neapzināto un apzināto pārkāpēju skaits būs minimāls, taču realitāte ir savādāka. Pārkāpumu skaits, kas tiek apstrādāts, ir liels,” secina Ķirsons.
Kopumā Kurzemē ātruma pārkāpšanas fiksēto gadījumu skaits nav samazinājies, spriež Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Mareks Vītols, norādot, ka Valsts policija arvien lielāku uzmanību sāk pievērst arī tiem autovadītājiem, kuri ātrumu pārsniedz tikai nedaudz. Pārvietojamo fotoradaru ieviešana, iespējams, ieviesīs kādas korekcijas satiksmē, uzskata Mareks Vītols. Kurzemē regulāri tiks izmantoti divi pārvietojamie fotoradari.
„Paredzams, ka lielu ieguvumu sniegs tieši šie pārvietojamie radari. Pārvietojamais radars var atrasties policijas minētajās vietās, kur pastāv liels negadījumu risks, bet var arī tur nebūt. Nekas tā nebaida, kā neizbēgams un negaidīts sods,” saka Vītols.
Autovadītājiem ir jārēķinās, ka fotoradari fiksē ne tikai ātruma režīma pārkāpumus, turpina Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis:
„Fotoradari vēl fiksē OCTA un tehniskās apskates esamību, kā arī autoceļu lietošanas nodevas.”
Salīdzinot ar pagājušo gadu, Kurzemē ir samazinājies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits. Pērn bojā gājuši 22 cilvēki, šogad 14. Sarūk arī bojā gājušo gājēju skaits.
„Visas šis kampaņas kopā ar CSDD - ir notikuši reidi diennakts tumšajā laikā, cilvēki ir arī sodīti, - tas ir devis šo ieguldījumu,” uzskata Mareks Vītols.
Viņš piebilst, ka visbiežāk ātrumu pārsniedz uz reģionālajiem ceļiem, piemēram, Kuldīgas un Ventspils apkārtnē. Šogad Kurzemē kāds motociklists braucis ar ātrumu 190 km/h. Policijai izdevies vadītāju notvert, un viņam piemērots sods.
Nākotnē Latvijā varētu ieviest arī sistēmu, kas fiksē vidējo automašīnas braukšanas ātrumu. Tāda sistēma vairākās Eiropas valstīs jau darbojas.
