Liepājas pilsētas un Dienvidkurzemes novada pašvaldības strādā vienotā Civilās aizsardzības komisijā. Grobiņas novada domes pārstāvis Raimonds Reinis pastāstīja, ka lielākas izmitināšanas iespējas ir tieši lauku teritorijās.
„Mums ir pašvaldības resurss: kultūras un saietu nami, bijusī Vaiņodes internātskolas dienesta viesnīca, Kazdangas saieta nams, Embūtes tūrisma centrs, kurā var nodrošināt izmitināšanu. Kopā var izmitināt 200 cilvēkus. Ar šo resursu esam iesaistījušies Ukrainas jautājumā,” pastāstīja Reinis.
Kazdangā bēgļi ir apmierināti ar savu dzīvesvietu. Viena no atbraucējiem ir skolotāja, kura turpina strādāt attālināti un vada stundas ukraiņu skolēniem. Pašvaldība palīdzējusi uzlabot interneta pieejamību.
Vīrietis, kurš savu vārdu nevēlējās nosaukt, ir pateicīgs: „Cilvēki te ir brīnišķīgi, vienalga, kur mēs kādu satiekam, nāk palīdzība no visām pusēm, mums uzsmaida. Mēs te neesam atbraukuši izklaidēties, kaut tikai ātrāk tas beigtos.”
Dienvidkurzemes novadā bēgļiem ir pieejami vēl vismaz 70% no pašvaldības resursiem. Drīzumā plānots, ka ieradīsies arī Ukrainas bēgļi, kuri pašlaik atrodas Moldovā.
Savukārt cilvēkiem pašiem, piemēram, Grobiņā, gandrīz ir neiespējami ko izīrēt. Jauna dzīvojamā fonda veidošana ir izaicinājums, atzina Raimonds Reinis.
„Ja mēs paskatāmies Grobiņu, tad tirgū ir pieejami trīs dzīvokļi, bet pieprasījums ir ļoti liels. Tas ir izaicinājums, jo dzīvojamās platības trūkst. Mums ir bijušas diskusijas ar uzņēmējiem, bet viņi skatās, cik tas ir rentabli. Šobrīd reģionā būvēt daudzdzīvokļu māju… Mēs visi saprotam, kādas ir cenas dzīvokļu tirgū Rīgā, kāda ir cilvēku maksātspēja, tad tā ir daudz zemāka, bet uzbūvēt māju Rīgā vai reģionā – izmaksas ir tādas pašas,” skaidroja pašvaldības pārstāvis.
Situācija labāka nekļūst arī Liepājā, atzina Liepājas domes izpilddirektora vietnieks īpašuma jautājumos Mārtiņš Tīdens. Pilsētā jūtama lielāka interese par zemes iegādi tieši privāto māju būvniecībai. Tikmēr daudzdzīvokļu mājas uzņēmēji būvēt nesteidzas.
„Ir dažādas iestrādes, bet jāsaka, ka šie notikumi Ukrainā zināmā mērā bremzē. Visam pieaug cenas. Uzņēmēji, kuri bija izteikuši kādu gatavību, kļuvuši piesardzīgāki. Piemēram, mēs mēģinājām izsolē pārdot zemes gabalu Vētru ielā daudzdzīvokļu māju būvniecībai, kas beidzās bez rezultāta,” pastāstīja Tīdens.
Pašvaldībā gan cer, ka ledu izkustinās valsts atbalsts. „Ļoti gaidām valsts līdzfinansējuma programmu īres namu būvniecībai, tā vēl nav apstiprināta, turpinās saskaņošana. Tas ir līdzīgi kā Valmierā, kura uzbūvēja sev divas mājas un grib vēl būvēt. Arī citas pilsētas skatās. Mēs esam iezīmējuši zemes gabalus, gribētu, lai to dara privātie komersanti, bet, ja tas nenotiks, tad skatāmies arī uz pašvaldības kapitālsabiedrībām,” atklāja Tīdens.
Lielāks slogs, uzņemot Ukraina kara bēgļus, ir pilsētām. Ukrainas iedzīvotāji lielākoties bēguši no lielākām pilsētām nekā Rīga, un arī Liepāja viņiem šķiet maza, tomēr vismaz pilsēta. Lielākā daļa dzīvojot pie draugiem, radiem un paziņām, bet daļu atvēlējuši dzīvokļu īpašnieki, arī tie, kuri dzīvokļus izīrē īstermiņā tūristiem. Tiesa, vasaras sezona, kurā ierasti gaida tūristu pieplūdumu, jau strauji tuvojas.
„Tās ir tādas neliela bažas, jo ir skaidrs, ka cilvēki ir atsaucīgi, un mēs novērtējam līdzšinējo ieguldījumu, bet katram situācija ir savādāka. Ir dzīvokļi, kuri ir Liepājā stāvējuši tukši ziemas periodā, gaidot vasaras sezonu, bet īpašnieks pats pieņem lēmumu, ko viņš tālāk dara. Privātajiem situācijas ir dažādas, viens var izīrēt ilgāk, cits mazāk. Mēs jau saņemam signālus un jautājumus, ka vajadzīgs nākamais risinājums,” pastāstīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis.
Katrā Latvijas pašvaldībā situācija ir atšķirīga, tāpēc nākas pielāgoties un meklēt labāko risinājumu. Ventspilī izmitina dienesta viesnīcās un sporta būvēs, tikmēr Liepājā tādu iespēju nav, un, kaut arī dienesta viesnīcas eksistē, tās ir aizņemtas vai privātās rokās.
Liepājas pašvaldība sadarbosies arī ar pilsētas viesnīcām. „Slēdzam līgumus ar viesnīcām, tad ēdināšanu un izmitināšanu novirzīsim tur. Arī viesnīcas nav gatavas 100% atvēlēt visus numuriņus šim mērķim.
Katra viesnīca ir nodefinējusi, cik viņi ir gatavi atvēlēt Ukrainas bēgļiem. Mēs ļoti ceram un gaidām vienotu risinājumu attiecībā uz privāto sektoru.
Tas būtu labs risinājums un palīdzētu jebkurai pilsētai, ja mums valstiski būtu mehānisms, kā mēs kompensējam izdevumus tiem cilvēkiem, kuri savus dzīvokļus ir piedāvājuši,” norādīja Deksnis.
Uz neilgu laiku varētu pakāpeniski atvēlēt aptuveni 50 Liepājas pašvaldības dzīvokļus, bet esot jārēķinās ar iedzīvotājiem, kuri gaida rindās. Piedāvājums varētu būt attiecināms uz vienas vai divistabu dzīvokļiem, kas ir mazāk pieprasīti nekā lielie dzīvokļi, taču tas būtu tikai īstermiņa risinājums.
