„Ventspils nāca klajā ar SKDS datiem, ka pagājušā gadā pilsētu apmeklējuši gandrīz 62% lietuviešu no ārzemju tūristu skaita. Tas ir ļoti liels daudzums, kas parāda tendences. Lietuvieši Kurzemi mīl,” norāda Kurzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis.
Jaunums Kurzemē ir plānotā Kurzemes tēla brošūras izdošana, kas, visticamāk, būs pieejama četrās valodās. Nākotnē mārketinga aktivitātēs iekļausies arī tūristi no Krievijas, Baltkrievijas, Polijas un citām valstīm. Gada laikā ārzemju tūristu piesaistei - mārketinga aktivitātēm - Kurzemes tūrisma asociācijai būs pieejami aptuveni 70 tūkstoši eiro.
„Tas ir jauns finansējums ārējo tirgus mārketinga pasākumiem. Finansējums tiek novirzīts tieši reģioniem, lai varētu piesaistīt ārzemju tūristus,” turpina Gustovskis.
Vienlaikus ar šim aktivitātēm Latvijā tapis arī apjomīgs pētījums par tūristu plūsmu un dinamiku jūras piekrastē - cik ir vietējo, cik ārzemnieku, kas un kad tur notiek.
Tieši Kurzemē jūras piekraste ir nozīmīgs galamērķis. Secināts, ka jūra joprojām ir svarīgākais piesaistes magnēts lielākai daļai piekrastu pašvaldību, kas nav lielās pilsētas, kur ir pasākumi un citas lietas, uzsver tūrisma mārketinga eksperts Andris Klepers. Ņemot vērā, ka saulainu, siltu un bezvēja dienu nav daudz, tūrisma uzņēmējiem jāspēj būt elastīgiem, pašvaldībām seko citi ieteikumi.
„Pašvaldībām jāskatās funkcionāli kopā ar blakus esošajām pašvaldībām. Atsevišķas vietām nevajadzētu baidīties sevi izcelt un specializēties. Vai varam pateikt, ka Kurzemē ir kāda labākā pludmale senioriem vai ģimenēm, kuras līdzi paņem suni,” skaidro Klepers.
Pašvaldībām un tūrisma uzņēmējiem iespējams likt lietā vēl neizmantotus mārketinga resursus. Pamats piekrastē ir, taču jābūt drosmīgākam pakalpojumu dizainam, kur katru niansi var attīstīt, jāgrib atšķirties, ar savu redzējumu dalās Andris Klepers.
„Tie, kas visvairāk darbina aktivitāti piekrastē, ir pasākumi. Šobrīd Latvijas piekrastē ir palikuši tikai četri zvejnieksvētki, pārēji kļuvuši par jūras svētkiem. Tur nāk Poseidons, Neptūns un nāras utt. – ļoti globāli. Piemēram, neviens modes mākslinieks vecā zvejnieka Anša cepuri vai ādas skoteli nav padarījis modīgu, ko gribētos iekārot un tajā dienā uzvilkt. Piemēram, Bavārijas “Oktoberfest” visi lepni staigā ar štrumbantēm. Kur ir zvejnieku „mūsdienīgotās” lietās? ” – tā Klepers.
Kurzeme ir būtisks galamērķis, īpaši Liepāja, Ventspils un Kuldīga, skaidro Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Tūrisma departamenta tūrisma produktu nodaļas vecākais eksperts Jānis Bautra, no dabas tūrisma īpaši jāizceļ Kolkas rags un Jūrkalnes stāvkrasts.
„Pēc tam visa Kurzeme ir vienmērīgi sadalīta. Lietuviešu ir visvairāk, viņi ir arī labi informēti par galamērķiem. Citās valstīs interese par Kurzemi kā galamērķi samazinās un pieaug Rīga, bet kopumā Kurzeme ir interesanta tāpēc, ka tur ir ļoti gara piekrastes zona,” norāda Bautra.
Jānis Bautra uzsver, ka tūrisma nozarē strādājošiem lielāka uzmanība jāpievērš mājaslapu kvalitātei un informācijai, kas tur tiek iekļauta. Tikpat svarīga ir aktivitāte sociālajos tīklos, arī svešvalodās, lai piesaistītu ārzemju tūristus.
