Kalvenes pamatskolā skolotāji skolēnu brīvlaikā tikās sapulcē, lai runātu par aktuālajām norisēm. Šajā Dienvidkurzemes novada skolā mācās tikai 69 bērni un vēl 9 bērnudārznieki.
Kaut arī šobrīd skolu negrasās slēgt, nākotne nav cerīga, sacīja skolas direktore Skaidrīte Segliņa: "Mēs saprotam, ka bērnu skaits krasi nepalielināsies, tāpēc ka redzam iedzīvotāju sastāvu Kalvenē. Nevaram cerēt uz lielu dzimstību. Vienīgi ir tas, ka ir vecāki, kuri izvēlas bērnus sūtīt uz mazāku skolu, – pie mums mācās bērni no Aizputes, brauc no Rudbāržu pagasta, kaut gan Skrunda ir tuvāk, arī no Krotes, kur arī ir skola tuvāk, bet tomēr izvēlējušies mūsu skolu."
Dienvidkurzemes novadā ir apvienoti 8 novadi ar kopumā 43 izglītības iestādēm. Nevienu skolu pagaidām neslēgs, taču novadā tiek izstrādāta izglītības attīstības stratēģija, kas tad arī parādīs, kādus resursus optimizēt nākotnē. Pārmaiņas gaidāmas drīzāk nākamgad, skaidroja Dienvidkurzemes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampare. 2022. gadā tika slēgta Sikšņu pamatskola.
Kampare piebilda: "Lēmums tika pieņemts objektīvu iemeslu dēļ. Uz likvidācijas brīdi Sikšņu pamatskolā bija 38 bērni. Ja rēķinām, ka tā ir pamatskola, tad varam rēķināt, cik skolēnu bija vienā klasē."
Savukārt Kuldīgas novadā vietējās izglītības pārvaldes vadītāja Santa Dubure skaidroja, ka vasarā darbību pārtrauca Laidu pamatskola, Alsungā pirmsskolas izglītības iestādi pievienoja Alsungas pamatskolai, bet Kuldīgas 2. vidusskola pārtapa par Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolu. Arī Skrundas vidusskola kļūs par pamatskolu.
Dubure norādīja: "Šobrīd šis un nākamais mācību gads – 11. un 12. klase, kuri ir sākuši mācības vidējās izglītības programmā, šo skolu kā vidusskolu pabeidz. Pēc diviem gadiem Skrundā vidusskola kļūst par pamatskolu. Tās ir izmaiņas, kas skolu tīklā ir jau notikušas."
Citas izmaņas Kuldīgas skolu tīklā šobrīd netiek plānotas.
Tikmēr Ventspils novada izglītības pārvaldes vadītāja Aina Klimoviča stāstīja, ka, ņemot vērā izglītojamo skaitu jau 2021. gadā, Piltenes vidusskola kļuva par pamatskolu, notika arī citas pārmaiņas.
"Pagājušā gadā tika slēgta Annahites pamatskola (agrākā Stiklu speciālā internātpamatskola – red.), tā bija skola bērniem ar speciālām vajadzībām. Ir pieņemts domes lēmums ar 2023. gada martu Popes pirmsskolas izglītības iestādi "Zemenīte" pievienot Popes pamatskolai. Izstrādājot stratēģiju, tiks uzklausīti ierosinājumi, un domāsim, kā vēl optimizēt skolu tīklu," pastāstīja Klimoviča.
Savukārt Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps atzīmēja, ka novadā, visticamāk, tiks apvienotas Rojas un Rudes bērnudārzu administrācijas, bet abas vietas saglabās. Vēl notiek diskusijas par Kolkas pamatskolu, kas, visticamāk, kļūs par sākumskolu. Talsu novads gan atteicies no vidusskolu reorganizācijas, kaut arī bija iespējams piesaistīt finansējumu nepilnu 2 miljonu eiro apmērā.
Katlaps atzīmēja: "Dundaga, Mērsrags, Roja un Valdemārpils. Neoficiāli ar deputātiem esam pārrunājuši, ka novads šajā projektā nepiedalītos, līdz ar to vidusskolas šī projekta dēļ par pamatskolām nereorganizējam."
Saldus novada Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica stāstīja, ka decembrī pieņemts lēmums pirmsskolas iestādi "Graudiņš" pievienot Druvas vidusskolai, kaus ļaus optimizēt resursus.
"Otrs lēmums, kas pieņemts decembrī, ir saistīts ar Nīgrandes pagasta Kalnu vidusskolu, kas 2023. gada 1. septembrī kļūs par Nīgrandes Kalnu pamatskolu. Vidusskolas posmā skolēnu skaits strauji samazinājās, mēs saprotam, ka nevaram izpildīt noteikumus," atzina Levica.
Izglītības attīstības stratēģijas plānus kaļ arī abas lielākas Kurzemes pilsētas – Liepāja un Ventspils. Ventspilī skolu optimizācija pašlaik nav plānota, bet izglītības jomā notiek ciešāka sadarbība ar Kuldīgas un Talsu novadu. Liepājā tikmēr notiek apjomīga skolu tīkla izpēte.
